Kā izvēlēties augstskolu?

Vislabāk, lai veiksmīgi izvēlētos augstskolu, būtu vēlams par šo iestādi jau daudzmaz kaut ko zināt. Tātad noderētu šai izvēlētajai skolai labas atsauksmes, kuras tu vari iegūt no saviem draugiem, izlasīt dažādos informatīvajos līdzekļos, tas ir, interneta visdažādākajos saitos, tur “Draugos” domubiedros, varbūt par šo skolu tiek kautkas publicēts arī ziņu portālos un tā tālāk. Varbūt kādā žurnālā vai avīzē kāds tiek intervēts un viņš daudz laba min par, šo tevis interesējošo, augstskolu. Protams augstskola var arī pati veidot sev labu vārdu un prestižumu ar dažnedažādākajām reklāmām un akcijām. Uz mani tas nostrādāja, jo par skolu no citiem nekā nezināju, Latvijas biznesa koledžas buklets tika iemests manā pastkastītē, kurš bija labi noformēts un tika organizēta akcija klātienes grupām, kur kas beidzis vidusskolu sākot ar 2008.gadu, pirmajā puzgadā saņem 200ls atlaidi. Kā arī ērti varēju studijām pieteikties internetā. Un mājas lapā ir labi pasniegta informācija par LBK. Bet, cik zinu, daudz kursa biedri šo skolu izvēlējās tieši labu atsauksmu dēļ.

Mēs visi gribam, lai apkārt esošā sabiedrība būtu jauka un patīkama. Tātad lai tavā izvēlētajā augstskolā skolas darbinieki būtu ne tikai augsti kvalificēti, bet arī mācētu saprasties ar skolas studentiem. Par augstskolas direktori, pasniedzējiem un pārējiem skolas darbiniekiem, izvēloties augstskolu, grūti iepriekš spriest. Bet nedaudz par skolas kolektīvu gan mēs varam uzzināt, no draugiem, kas mācās vai pabeiguši augstskolu. Ja tādu nav, tad varbūt šīs skolas mājas lapās ir kāds raksts tieši par augstskolas darbiniekiem. LBK mājas lapā mēs varam patreiz redzēt nelielu video, kur uzstājas koledžas direktore Daina Vasiļevska, daudz par direktori neuzzinam, bet pirmais iespaids labs. Būtu jauki, ja mēs izvēloties augstskolu, pirms studēšanas jau ko vairāk zinātu par saviem pasniedzējiem un pārējiem skolas darbiniekiem. Bet tā visbiežāk nenotiek, skolas kolektīvu, cik labs un draudzīgs ir, iepazīstam tikai tad, kad esam uzsākuši studijas. Žēl, ka par augstskolu darbiniekiem informācijas ir maz vai pat nemaz, ko mums būtu labi uzzināt pirms uzzākot studēt.

Bet vai ir augstskolai piemērotas telpas, to gan mēs varam vieglāk uzzināt. Jo augstskolas rīko ”atvērto durvju” dienas, citās iestādēs skolu var iepazīt pat katru dienu, kā piemēram, Latvijas biznesa koledžu apciemot var katrs no mums, jo studentus pie durvīm neviens nekontrolē, vari ieiet paskatīties, pastaigāt pa skolu un mierīgi iziet, pārliecinoties kāda ir skola. Ļoti jauki būtu studēt piemērotās telpās, lai studentam būtu ērti, lai studentam studiju dēļ nerastos veselības traucējumi, tur slikts apgaismojums, mūžīgie caurvēji, nepiemēroti studiju soli, un tamlīdzīgi. Lai būtū patīkama apkārtējā vide, iztaisīts remonts, gaiši toņi, ventilēts gaiss…Lai telpās būtu modernizēti mācību līdzekļi. Tas un vēl dažādas nianses palīdzēs mums sekmīgāk apgūt studijas, tāpēc izvēloties augstskolu, svarīgi ir pārbaudīt vai skolai ir piemērotas telpas.

Manas pārdomas par plastisko ķirurģiju

Pārsvarā tikai retos gadījumos cilvēki samierinās ar savu izskatu, bet ir arī ļaudis, kuri nav ar mieru tā dzīvot, un tādēļ izvēlas doties pie plastiskā ķirurga, lai atgūtu savu iepriekšējo izskatu, jo nereti ir tā, ka no izskata ir atkarīga cilvēka privātā dzīve un darbs. Tas liecina, ka plastiskā ķirurģija var palīdzēt atgūt cilvēka iepriekšējo dzīvi.

Raksts tapis sadarbībā ar Dr. Jāņa Zaržecka un Dr. Tālivalža Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīniku (https://www.plasticsurgery.lv/).

Ļoti bieži ir dzirdēts, kā arī redzēts seriālā „Mākslīgais skaistums”, ka cilvēki kautrējas dēļ sava izskata, viņiem ir grūti komunicēt un ir bijuši pat gadījumi, ka viņi neiziet no savām mājām, jo uzskata, ka viņi ir neglīti, kaut gan apkārtējie tā nemaz nedomā. Piemēram, seriāla „Mākslīgais skaistums” bija sērija, kurā kāds vīrietis vēlējās atbrīvoties no vienas savas kājas, jo jutās nelaimīgs ar to. Manuprāt, tā bija psiholoģiska trauma, iespējas, mazliet vājprātīga, bet ārsti viņam palīdzēja īstenot viņa sapni. Tātad, var izdarīt secinājumus, ka arī skaisti cilvēki reizēm uzskata, ka viņi ir neglīti un vēlas atbrīvoties no kādas savas ķermeņa daļas, kura traucē viņiem sasniegt laimīgu dzīvi.

Mūsdienās ļoti aktuāla problēma ir slimības, ar kurām mēdz saslimt dzīves laikā, kā arī slimības mēdz būt iedzimtas. Zinātniski ir pierādīts, ka vēzis ir iedzimstoša slimība jau gēnos. Nereti sievietes saslimst ar krūts vēzi, protams, ir spēcīgas sievietes, kurām, šo slimību izdodas pārvarēt, bet, tam ir arī sava cena, kā, piemēram, sievietei ir jāšķiras no vienas vai pat reizēm no abām krūtīm. Tas sievietei, manuprāt, ir smags trieciens, jo tiek uzskatīts, ka visa privātā dzīve ir kaķim zem astes, tādēļ pārsvarā visas sievietes izvēlas gulties atkārtoti zem skalpeļa, lai tikai atkal būtu skaistas. Tātad, pēc šāda argumenta var izdarīt secinājumu, ka plastiskā ķirurģija kārtējo reizi spēj glābt kādu cilvēku, kurš ir izgājis cauri šausminošiem notikumiem.

Plastiskā ķirurģija ir laba lieta, ja tā tiek izmantota svarīgiem mērķiem, nevis tādēļ, ka tas ir moderni, aiziet vizītē pie plastiskā ķirurga, izgāzt kaudzi naudas, lai tikai kādam palielītos, ka ir nauda. Manuprāt, tas nav pareizi. Ir cilvēki, kuriem tas ir vajadzīgs, bet nereti viņi to nevar atļauties, jo tas ir dārgi.