Atziņas no noveles “Būris”

1) Cik ilgi cilvēks neattīstītos kā sabiedrības vienība, tam visos laikos piemitīs, tā teikt, dzīvnieku instinkti, kuru dēļ cilvēks var veikt neapzinātas darbības: «Šīs [kriminālas] pasaules cēloņi slēpās dziļi sabiedrības pirmsākumos, un šos cēloņus nebija iespējams novērst īsā laikā».

2) Nekad nevajag palikt pagātnē, cilvēkam vienmēr jāattīstās un jātiecas uz priekšu; nevajag palikt «stagnācijas» stāvoklī: «Nenoželot notikušo, bet mācīties no tā. Pārāk nesapņot par nākotni, bet arī neiestigt pagātnē» – Valda Strūgas dzīves principi.

3) Cilvēkiem laulībā nav viegli dzīvot; nevar sadzīvot kopā tā, lai nekad nerastos konflikti, viedokļi mēdz arī atšķirties: «Laulības dzīvē pastāv divu veidu ķildas. Vai nu biežas, bet sīkas. Vai retas, bet lielas. Jo skaidrs ir viens, bez ķildām mēs neiztiksim» – tāda bija Edmunda filozofija.

4) Totalitāra režīma viena no galvenām problēmām – aprobežotība, kas izpaudās cilvēku vienādībā; visi cilvēki bija veidoti it kā pēc noteiktā šablona: «Šādas ģimenes parasti dzīvoja diezgan saskanīgi un mierīgi…Šie cilvēki lielāko tiesu dzīvoja vairāk sev nekā sabiedrībai…Viņi atpūtās diezgan vienādi. Ziemā brauca slalomu, vasarās ar laiviņām pa upēm».

5) Ģimenes galvai (visbiežāk tas ir tētis) nevajag apgrūtināt savu ģimeni ar savām problēmām; vajag vienkārši dot viņiem to labāko, ko tu spēj, nestāstot to, ko tu dari viņu labā: «Visbīstamāk ir svarīgās lietās iejaukt sievietes un bērnus. Domāju, ka sievietēm un bērniem nemaz nevajag zināt, ka viņu tēvi izlemj svarīgus jautājumus» – tā sprieda Bērza priekšnieks Antlāvs.

6) Nauda neapšaubāmi ir nepieciešamais līdzeklis visiem, bet ļoti daudzi pārvērtē tās vērtību – nav viss ir dabūjams par naudu: «Tas skanēja kā joks, jo, patiešām, iztērētā nauda nenesa augļus. Bet vai šos augļus maz varēja pirkt par naudu». Bērzs, sēžot būrī, pateica: «Nauda? Ko viņš būrī varēja iesākt ar naudu, būrī nauda nebija nekas, vai viņš varēja nopirkt atslēgu?»

7) Cilvēki, kuri neko nav sasnieguši dzīvē un ir nelaimīgi paši, mēģina kaut kā pašapliecināt sevi, skatoties uz citu cilvēku nelaimi: «Viņa draugs, rakstnieks Nupāts jau raksta par to romānu. Nopelna uz otra nelaimes. Tādi ir tie rakstnieki».

Bailes no zobārsta

Bailes zobārstniecībā var iedalīt pēc endogenās un neendogenās izcelsmes. Endogenās ir ģenētiski noteiktas, dabas dotas. Baiļu dabīgie iemesli ir sāpes, sveša situācija, ka arī sveša vide (nepazīstami priekšmeti, sveši cilvēki, stimula negaidīta izmaiņa).

Pārmantojas predispozīcija izjust bailes, bet tā nav nenovēršamība. Galvenais ir: audzināšana, kultūra, atdarināšana, uztvere un pieredzes aizņemšanās no pieaugušajiem. Neendogenās ir iemācītas, gūtas balstoties uz nepatīkamu pieredzi, ar mums dalās Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecība.

Fiziologi izšķir protopātiskās un epikrītiskās bailes. Pirmās izsauc traucējumus dziļākās galvas smadzeņu struktūrās, bet otrās ir atkarīgas no pieres daivas un citām filoģenētiski jaunākām smadzeņu struktūrām. Protopātiskās bailes ir visaptverošas, nesaprotamas, nekonkrētas un noris ar masīvu sviedru izdalīšanos, pulsa paātrināšanos. Tās nepadodas paškorekcijai un pacients neuztver tās kritiski. Tās ir instinktu līmenī. Epikrītiskās bailes nav tik spēcīgas, nepārņem visu cilvēka personību, cilvēks pats tās var kontrolēt un slēpt, tās reti kad pavada tie paši fizioloģiskie simptomi, kā pie protopātiskajām bailēm.

Klīniski atbilstoša ir S. Milgrema zobārstniecības baiļu klasifikācija ar četriem diagnostiskajiem kritērijiem – bailes izraisa specifiski stimuli (urbšana, adatas, u.c.), satraukums par somatiskām reakcijām ārstēšanās procesā (sirdslēkme, infarkts, u.c.), vispārējs satraukums vai multipli baiļu simptomi, kā arī neuzticēšanās personālam.

Klasifikācijas ideja ir tā, ka katrs no kritērijiem ir raksturīgs noteiktai baiļu jomai un attiecīgi var iedarboties konkrēti uz katru no tām.

Vairāki pētījumi ir pierādījusi, ka baiļu rašanās pamatā ir divi iemesli – klasiski nosacījumi, kad tiek piedzīvots vienreizējs vai vairāki traumatiski gadījumi (sāpīga pieredze, slikta personāla izturēšanās) un baiļu kognitīvais aspekts, kad cilvēks cieš no bailēm no zobārstniecības, jo šīs bailes ir radušās citu bailīgu cilvēku izteikumu vai informācijas dēļ, kas parāda zobārstniecību baisā skatījumā. Saskaņā ar Minekas teoriju uzvedības modelis viegli aktualizējas, it īpaši ja tas nāk no vecākiem un vairāk pieredzējušiem nekā pats, tas nozīmē, ka vecāki un citi pieaugušie, kurus bērns respektē var nodot baiļu modeli bērniem. Tomēr reizēm ir grūti noteikt kas ir baiļu rašanās pamatā, jo abi šie iemesli var saplūst.