Romas vislielākā un vissenākā amfiteātra celtniecību noorganizēja imperators Vespasiāns mūsu ēras 72. gadā. Kolizejs ir uzcelts apmēram pirms 1900 gadiem. 30 000 vergu, amatnieku un inženieru pūlējās piecus gadus, lai radītu Romas impērijas lielāko un savam laikam modernāko amfiteātri. Tas tika izmantots apmēram līdz mūsu ēras 500. gadam. Kristietības nostiprināšanās un Romas impērijas noriets nozīmēja beigas arī Kolizejam. Pēc 450 gadus ilgušām izrādēm amfiteātris tika pamests, un sākās tā sabrukums. 

Tam bija 80 ieejas, pa kurām ļoti īsā laikā varēja ieplūst apmēram 50 000 skatītāju. Visi skatītāji varēja ieņemt vietas apmēram 10 minūšu laikā. Tas atrodas Romas centrā. Imperatori apmaksāja dargās sabiedrības izpriecas, piemēram, sacīkstes ar kaujas ratiem, jo tā viņi sagādāja sev popularitāti. Senās Romas iedzīvotāji apmeklēja šo milzīgo arēnu, lai vērotu ceremonijas, cīņas un citus lielus pasākumus. Kolizeja vispopulārākās izrādes bija gladiatoru cīņas. Jo asiņainākas bija šīs cīņas , jo vairāk tās sajūsmināja cilvēkus. Kolizeja liela daļa ir saglabājusies līdz mūsdienām. Milzīgā arēna ir ovāla, tā ir apmēram 200metru gara, 170 metru plata un 50 metru augsta. Kolizejam ir četri stāvi, kuros varēja savietoties vairāk nekā 48 000 skatītāju. Kolizejs ir celts no marmora un akmens. 

Daļu no Kolizeja viduslaikos sagrāva zemestrīce, bet daļa no marmora vēlāk tika sazāģēta un tika izmantota baznīcu celšanai un daļēji Sv. Pētera katedrāles celšanai. No ārpuses Kolizejā varēja iekļūt pa diviem dažāda augstuma koridoriem. Tika uzcelta audekla telts, lai pasargātu cilvēkus, kas skatās cīņas no saules un lietus. Akmens sēdvietas sagruva, pašlaik pats Kolizejs atrodas sliktā stāvoklī, taču Kolizejs joprojām stāv, apliecinot seno romiešu radošo garu. Kolizejs ir viens no Romas varenākajiem pieminekļiem. Kolizejs liecina par to, ka senie romieši ir bijuši izcili celtnieki. 1806. gadā amfiteātrī sākās arheoloģiskie izrakumi.