Mēs zinām, ka pasaules dabas resursi ir ierobežoti un labi apzināmies, ka cilvēces aktivitāšu rezultātā radītais piesārņojums ir jāierobežo. Statoil ir uzņēmums, kas domā par vidi un cītīgi darbojas, lai samazinātu savas darbības un produktu negatīvo ietekmi uz to. Degvielas uzpilžu staciju mērķis ir samazināt sevis radīto oglekļa dioksīda izmešu apjomu, darbojoties četrās galvenajās jomās: energoefektivitātes veicināšana, oglekļa dioksīda savākšana un uzglabāšana, kvotu darījumi un atjaunojamo resursu izmantošana.

Biodegviela ir vispārīgs apzīmējums degvielai, kuras ražošanai izmantoti tādi graudaugi kā:
• rapša sēklas,
• kvieši,
• cukurbietes,
• organiskie atkritumi

Izšķir trīs galvenos biodegvielas veidus:

1) Biodīzelis – tā ir degviela, kas līdzīga minerālajai dīzeļdegvielai un maisījumā ar to var tikt izmantota praktiski jebkuram dīzeļdzinējam. Biodīzelis tiek ražots no augu eļļas –rapšu, saulespuķu un kulinārijā izmantotās augu eļļas.

2) Bioetanols – nelielā apjomā var tikt lietots kopā ar benzīnu praktiski jebkurā benzīnadzinējā. Augstākas markas bioetanols var tikt lietots šim nolūkam tehniski aprīkotos transporta līdzekļos. Degviela tiek ražota fermentācijas procesā no cukuriem, kas iegūti no cukurbietēm vai kviešiem.

3) Biometāns – ir organisko atkritumu anaerobās sadalīšanās produkts. Iegūta gāze pēc tās attīrīšanas, satur 95% metāna, kas var tikt izmantots transportlīdzekļos, kas ir
tehniski aprīkoti, lai varētu darboties ar dabisko gāzi.

Biodegvielai, salīdzinot ar fosilajām degvielām, ir zema tās dzīves cikla siltumnīcas efekta gāzu emisija un tā ir vietējas izcelsmes degviela. Šīs divas īpašības ir ņemtas vērā Eiropas enerģijas politikā: klimata izmaiņas un nepieciešamība samazināt transporta līdzekļu radītās izplūdes gāzes, kā arī nepieciešamība samazināt atkarību no naftas importa Eiropas valstīs.

Tā rezultātā ES valstīs ir noteikti nodokļu un citi atvieglojumi, lai samazinātu to transporta līdzekļu izmantošanas izmaksas, kuros tiek izmantota biodegviela.

Turklāt biodegvielas izmantošana var veicināt lauksaimniecības nozaru dažādošanos, izlabot lauku ekonomiku, kā arī sekmēt ekoloģiski draudzīgāka transporta izmantošanu pilsētās, līdz ar to arī uzlabojot gaisa kvalitāti.