Slimības Krievijā

Pirmā dokumentāli apstiprinātā un aprakstīta kā vispasaules gripas pandēmija sākusies 1889. gadā. Vislabāk pandēmija ir zināma pēc nosaukuma “krievu gripa” (nejaukt ar 1977.-1978. gadu “krievu gripu”), kaut arī vēl viens tās nosaukums ir “aziātu gripa”. Pandēmija savu sākumu ņem bijušajā Krievijas Impērijas pilsētā Buhārā (mūsdienās ir Uzbekistānas pilsēta) 1889. gada februārī, no kurienes pa transporta ceļiem izplatījās līdz lielākām Krievijas Impērijas un Rietumu Eiropas pilsētām 1889. gada decembrī. Tolaik strauji attīstījās dzelzceļš un attiecīgi tvaikoņi, ar kuru palīdzību katru dienu pārvietojas liels cilvēku skaits, līdz ar to gripa varēja izplatīties lielos attālumos ļoti īsā laika posmā. No decembra beigām pandēmija skara Āfrikas ziemeļdaļu (Alžīra, Tunisa), saslimšanas gadījumi bija konstatēti arī ASV. Līdz 1890. gada beigām gripas pandēmija izplatījās visos kontinentos: janvārī – Dienvidamerikā; februārī – Japānā, Indijā un Dienvidķīnā; martā – Austrālijā, Jaunzēlandē; septembrī-oktobrī – Ķīnas kontinentālā daļā un Centrālamerikā.

Krievu gripas epidēmija bija ne tikai pirmā epidēmija bakterioloģijas laikmetā, bet arī viena no pirmām, par kuru tika plaši ziņots laikrakstos, kuri intensīvi attīstījās 19. gadsimta otrajā pusē. 1889. gada decembra sākumā Sanktpēterburgas slimnīcās 1/3 pacientiem bija aizdomas uz gripu. Galvenie simptomi bija smags gļotādas iekaisums kombinācijā ar drudzi. Ārstēšana pieprasīja ārstiem daudz pūļu, taču problēma bija tāda, ka ārstēja simptomus, nevis slimību.
Vēlāk tika noskaidroti arī pārējie simptomi: stipras galvassāpes, paaugstināta temperatūra (līdz 420C, “neciešamas” kaulu un visa ķermeņa sāpes “līdz matu saknēm”, izsitumu uz sejas un uzpūsts vēders. Slimība bieži vien beidzās ar pneimoniju un slimnīcas fiziski nespēja pieņemt tik daudz pacientu, jo slimības izplatība bija ļoti ātra.

1889-1890. gados krievu ārstiem bija sakrājies plašs epidemioloģisko novērojumu materiāls, kas ļāva viņiem izdarīt svarīgus secinājumus par gripas dabu un izplatības likumsakarībām. Kā nozīmīgākus ārstus, kuri pētīja šo gripas epidēmiju, var minēt S. Verekundovu (Верекундов), E. Tarnavski (Тарнавский), D. Fiļipovu (Филиппов) un F. Germanu (Герман). Minētie autori bija secinājuši, ka gripu epidēmijas sākas ar dažādu indivīdu saslimšanu, kas tālāk attīstās epidēmijās, un ka nav tik svarīgs attālums starp diviem ģeogrāfiskiem punktiem, cik šo punktu apdzīvotība. Atklātas likumsakarības ļāva secināt, ka slimība pārnesās, kontaktējot atsevišķiem indivīdiem.

Kāds ir grāmatveža darbs?

Grāmatvedis ir viena no tām profesijām, kurā ir nemitīgi jāpilnveidojas, jāseko līdzi izmaiņām likumdošanā, finansu un grāmatvedības jomā, un domāju, ka ekonomikas izmaiņās valstī. Ļoti daudz ir gadījumu, kad grāmatvedis ir arī firmas analītiķis. Svarīgi arī būt patiešām labam un pieprasītam jeb kā tagad rakstīts sludinājumos – bilancspējīgam grāmatvedim.

Man ļoti patīk iegūt arvien jaunas zināšanas, labprāt daudz lasu. Un manuprāt, ir ļoti jauki, kad laiku pa laikam ir arī jāinteresējas par jauninājumiem, jo tādējādi arī pats cilvēks mainās un kļūst arvien mūsdienīgāks.

Grāmatvedi – profesionāli kā ekonomistu pārstāvi uzņēmumā no vienkārša grāmatveža atšķir viena galvenā īpašība – prasme redzēt uzņēmuma uzskaites sistēmu kopumā, nesaraujamā saitē ar tehnoloģisko procesu, kurš tiek veikts uzņēmumā.

Esmu nopietni noskaņota virzīties pa šo ceļu un man ir mērķis – kļūt par grāmatvedi -profesionāli.

Manuprāt, grāmatvedim sabiedrībā ir liela nozīme, jo šis ir viens no tiem cilvēkiem, kas veic principā morāli smagu darbu. Šī profesija ir jau pastāvējusi senos laikos, pastāv šodien un pastāvēs arī tālā nākotnē. Vienīgā atšķirība no senajiem laikiem ir tā, ka mūsdienās grāmatvedim darbu atvieglo daudzas tehnoloģijas un mēs pat nevaram iedomāties, kādi vēl atklājumi tehnoloģiju jomā varētu notikt nākotnē, un kā tad savu darbu veiks grāmatveži. Grāmatveži ir cienījamas profesijas pārstāvji. Nodrošināt augstas klases grāmatvedības pakalpojumus nav nekāds joks.

Papētot grāmatvežu darba piedāvājuma sludinājumus, var secināt, ka prasības grāmatvežiem ir visai augstas: augstākā izglītība ekonomikā, grāmatvedībā vai finansēs; darba pieredze 3 – 5 gadi grāmatveža amatā; prasme strādāt ar dažādām MS datorprogrammām un konkrētām grāmatvedības programmām; zināšanas un pieredze darbā ar dokumentiem (lietvedībā); augsta atbildības sajūta, spēja patstāvīgi organizēt darbu un pieņemt lēmumus; labas latviešu, krievu un angļu valodas zināšanas; labas komunikācijas spējas un vēl citas prasības. Daļu no šīm prasmēm sniedz arī augstskola.

Pa visiem šiem mācību gadiem esmu iemācījusies daudz jauna un interesanta. Esmu ieguvusi arī labas paziņas, bet  šoreiz tas nav par to. Augstskola man ir devusi apjausmi, cik grāmatvedim ir smags, atbildīgs, svarīgs un reizēm pat nogurdinošs darbs. Bet tajā pat laikā, tas ir arī vajadzīgs. Esmu LLU EF ļoti pateicīga par sniegtajām zināšanām, esmu pārliecināta, ka tās man patiešām noderēs. Galvenais, ka vēl joprojām es uzskatu, ka grāmatvedība ir tā joma, kurā es vēlos strādāt un kuru vēlos apgūt, un uz to arī es tiecos. Pašlaik tas ir mans galvenais mērķis – strādāt savā iegūtajā specialitātē un būt tajā zinošai.

Taču arī tādiem grāmatvežiem, kas jau laiku atpakaļ ir beiguši augstskolu, pastāv iespēja – kā pierādīt savu profesionalitāti. Analizējot grāmatveža profesijai izvirzītās prasības no dažādiem aspektiem, var secināt, ka grāmatveža profesijai šodienas apstākļos ir nepieciešama izglītība un plašs profesionālo zināšanu un prasmju kopums. Tātad lai novērtētu grāmatveža darbu, tam jāatbilst noteiktiem profesionāliem kritērijiem un profesionalitātes apliecinājumam.

Atziņas no noveles “Būris”

1) Cik ilgi cilvēks neattīstītos kā sabiedrības vienība, tam visos laikos piemitīs, tā teikt, dzīvnieku instinkti, kuru dēļ cilvēks var veikt neapzinātas darbības: «Šīs [kriminālas] pasaules cēloņi slēpās dziļi sabiedrības pirmsākumos, un šos cēloņus nebija iespējams novērst īsā laikā».

2) Nekad nevajag palikt pagātnē, cilvēkam vienmēr jāattīstās un jātiecas uz priekšu; nevajag palikt «stagnācijas» stāvoklī: «Nenoželot notikušo, bet mācīties no tā. Pārāk nesapņot par nākotni, bet arī neiestigt pagātnē» – Valda Strūgas dzīves principi.

3) Cilvēkiem laulībā nav viegli dzīvot; nevar sadzīvot kopā tā, lai nekad nerastos konflikti, viedokļi mēdz arī atšķirties: «Laulības dzīvē pastāv divu veidu ķildas. Vai nu biežas, bet sīkas. Vai retas, bet lielas. Jo skaidrs ir viens, bez ķildām mēs neiztiksim» – tāda bija Edmunda filozofija.

4) Totalitāra režīma viena no galvenām problēmām – aprobežotība, kas izpaudās cilvēku vienādībā; visi cilvēki bija veidoti it kā pēc noteiktā šablona: «Šādas ģimenes parasti dzīvoja diezgan saskanīgi un mierīgi…Šie cilvēki lielāko tiesu dzīvoja vairāk sev nekā sabiedrībai…Viņi atpūtās diezgan vienādi. Ziemā brauca slalomu, vasarās ar laiviņām pa upēm».

5) Ģimenes galvai (visbiežāk tas ir tētis) nevajag apgrūtināt savu ģimeni ar savām problēmām; vajag vienkārši dot viņiem to labāko, ko tu spēj, nestāstot to, ko tu dari viņu labā: «Visbīstamāk ir svarīgās lietās iejaukt sievietes un bērnus. Domāju, ka sievietēm un bērniem nemaz nevajag zināt, ka viņu tēvi izlemj svarīgus jautājumus» – tā sprieda Bērza priekšnieks Antlāvs.

6) Nauda neapšaubāmi ir nepieciešamais līdzeklis visiem, bet ļoti daudzi pārvērtē tās vērtību – nav viss ir dabūjams par naudu: «Tas skanēja kā joks, jo, patiešām, iztērētā nauda nenesa augļus. Bet vai šos augļus maz varēja pirkt par naudu». Bērzs, sēžot būrī, pateica: «Nauda? Ko viņš būrī varēja iesākt ar naudu, būrī nauda nebija nekas, vai viņš varēja nopirkt atslēgu?»

7) Cilvēki, kuri neko nav sasnieguši dzīvē un ir nelaimīgi paši, mēģina kaut kā pašapliecināt sevi, skatoties uz citu cilvēku nelaimi: «Viņa draugs, rakstnieks Nupāts jau raksta par to romānu. Nopelna uz otra nelaimes. Tādi ir tie rakstnieki».

Bailes no zobārsta

Bailes zobārstniecībā var iedalīt pēc endogenās un neendogenās izcelsmes. Endogenās ir ģenētiski noteiktas, dabas dotas. Baiļu dabīgie iemesli ir sāpes, sveša situācija, ka arī sveša vide (nepazīstami priekšmeti, sveši cilvēki, stimula negaidīta izmaiņa).

Pārmantojas predispozīcija izjust bailes, bet tā nav nenovēršamība. Galvenais ir: audzināšana, kultūra, atdarināšana, uztvere un pieredzes aizņemšanās no pieaugušajiem. Neendogenās ir iemācītas, gūtas balstoties uz nepatīkamu pieredzi, ar mums dalās Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecība.

Fiziologi izšķir protopātiskās un epikrītiskās bailes. Pirmās izsauc traucējumus dziļākās galvas smadzeņu struktūrās, bet otrās ir atkarīgas no pieres daivas un citām filoģenētiski jaunākām smadzeņu struktūrām. Protopātiskās bailes ir visaptverošas, nesaprotamas, nekonkrētas un noris ar masīvu sviedru izdalīšanos, pulsa paātrināšanos. Tās nepadodas paškorekcijai un pacients neuztver tās kritiski. Tās ir instinktu līmenī. Epikrītiskās bailes nav tik spēcīgas, nepārņem visu cilvēka personību, cilvēks pats tās var kontrolēt un slēpt, tās reti kad pavada tie paši fizioloģiskie simptomi, kā pie protopātiskajām bailēm.

Klīniski atbilstoša ir S. Milgrema zobārstniecības baiļu klasifikācija ar četriem diagnostiskajiem kritērijiem – bailes izraisa specifiski stimuli (urbšana, adatas, u.c.), satraukums par somatiskām reakcijām ārstēšanās procesā (sirdslēkme, infarkts, u.c.), vispārējs satraukums vai multipli baiļu simptomi, kā arī neuzticēšanās personālam.

Klasifikācijas ideja ir tā, ka katrs no kritērijiem ir raksturīgs noteiktai baiļu jomai un attiecīgi var iedarboties konkrēti uz katru no tām.

Vairāki pētījumi ir pierādījusi, ka baiļu rašanās pamatā ir divi iemesli – klasiski nosacījumi, kad tiek piedzīvots vienreizējs vai vairāki traumatiski gadījumi (sāpīga pieredze, slikta personāla izturēšanās) un baiļu kognitīvais aspekts, kad cilvēks cieš no bailēm no zobārstniecības, jo šīs bailes ir radušās citu bailīgu cilvēku izteikumu vai informācijas dēļ, kas parāda zobārstniecību baisā skatījumā. Saskaņā ar Minekas teoriju uzvedības modelis viegli aktualizējas, it īpaši ja tas nāk no vecākiem un vairāk pieredzējušiem nekā pats, tas nozīmē, ka vecāki un citi pieaugušie, kurus bērns respektē var nodot baiļu modeli bērniem. Tomēr reizēm ir grūti noteikt kas ir baiļu rašanās pamatā, jo abi šie iemesli var saplūst.

Botoksa injekciju iespējas

Mūsdienās gandrīz 50% sieviešu regulāri apmeklē kosmetologa kabinetu. Šodienas kosmetoloģija piedāvā daudz dažādu iespēju, un viena no tām ir botoksa injekcijas. Tām ir ļoti daudz dažādu veidu, un katra veida rezultāts ir unikāls un piedāvā risinājumu kādai problēmai. Vairāk par botoksa injekcijām mēs jūs pastāstīsim šajā rakstā.

Botoksa injekcijas padusē

Daudziem pirmo reizi dzirdot par šo injekciju veidu rodas virkne jautājumu un neizpratne. Taču šīs injekcijas ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti pastiprinātas svīšanas gadījumos. Pēc injekcijas tās vietā tiek bloķētu nervu šūnu impulsi. Rezultātā sviedri injekcijas rajonā vairs neizdalās, jo pa nervu šūnām vairs netiek vadīts šis signāls. Šāda veida injekcijas ir iespējams veikt ne tikai padusēs, bet arī plaukstās, pierē vai pēdās.

Grumbiņu izlīdzināšana

Pats populārākais botoksa injekciju mērķis vienmēr bija un ir sejas grumbu izlīdzināšana un novecošanas procesa piebremzēšana. Ar injekciju palīdzību sejas muskulatūra tiek atslābināta. Rezultātā uz sejas vairs nav redzamas lielas, pamanāmas grumbas. Taču svarīgi zināt, ka pavisam dziļas grumbas netiek izlīdzinātas, ka arī ar botulīna ievadīšanas palīdzību nav iespējams pavisam apstādināt novecošanas pazīmes. Ja grumbu uz sejas ir daudz, tad labākais risinājums būtu sejas ādas liftinga operācija.

Rezultāts pēc procedūras ir redzams uzreiz. Taču, lai pilnībā no novērtētu ir jāpagaida vismaz nedēļa. Tikai pēc 7 dienām ir iespējams redzēt gala rezultātu un domāt par iespējamu procedūras atkārtošanu. Pastāv viedoklis ka, lai rezultāts būtu uz simts procentiem apmierinošs, pēc procedūras ir ieteicams atrasties guļus stāvoklī. Nē, tas nenozīmē, ka vajag palikt guļus kosmetologa kabinetā. Pacients droši var aizbraukt pats uz mājām, un jau tur apgulties un atpūsties 3-5 stundas.

Mūsdienu botoksa injekcijas ir ātrs un nekaitīgs veids, kā jebkurš cilvēks var ne tikai tikt pie skaistas, gludas un vizuāli jaunas ādas, bet arī atbrīvoties no virknes dažādu problēmu. Ja jūs interesē botoksa procedūras, pajautājiet papildus informāciju savam kosmetologam!

Kā izvēlēties augstskolu?

Vislabāk, lai veiksmīgi izvēlētos augstskolu, būtu vēlams par šo iestādi jau daudzmaz kaut ko zināt. Tātad noderētu šai izvēlētajai skolai labas atsauksmes, kuras tu vari iegūt no saviem draugiem, izlasīt dažādos informatīvajos līdzekļos, tas ir, interneta visdažādākajos saitos, tur “Draugos” domubiedros, varbūt par šo skolu tiek kautkas publicēts arī ziņu portālos un tā tālāk. Varbūt kādā žurnālā vai avīzē kāds tiek intervēts un viņš daudz laba min par, šo tevis interesējošo, augstskolu. Protams augstskola var arī pati veidot sev labu vārdu un prestižumu ar dažnedažādākajām reklāmām un akcijām. Uz mani tas nostrādāja, jo par skolu no citiem nekā nezināju, Latvijas biznesa koledžas buklets tika iemests manā pastkastītē, kurš bija labi noformēts un tika organizēta akcija klātienes grupām, kur kas beidzis vidusskolu sākot ar 2008.gadu, pirmajā puzgadā saņem 200ls atlaidi. Kā arī ērti varēju studijām pieteikties internetā. Un mājas lapā ir labi pasniegta informācija par LBK. Bet, cik zinu, daudz kursa biedri šo skolu izvēlējās tieši labu atsauksmu dēļ.

Mēs visi gribam, lai apkārt esošā sabiedrība būtu jauka un patīkama. Tātad lai tavā izvēlētajā augstskolā skolas darbinieki būtu ne tikai augsti kvalificēti, bet arī mācētu saprasties ar skolas studentiem. Par augstskolas direktori, pasniedzējiem un pārējiem skolas darbiniekiem, izvēloties augstskolu, grūti iepriekš spriest. Bet nedaudz par skolas kolektīvu gan mēs varam uzzināt, no draugiem, kas mācās vai pabeiguši augstskolu. Ja tādu nav, tad varbūt šīs skolas mājas lapās ir kāds raksts tieši par augstskolas darbiniekiem. LBK mājas lapā mēs varam patreiz redzēt nelielu video, kur uzstājas koledžas direktore Daina Vasiļevska, daudz par direktori neuzzinam, bet pirmais iespaids labs. Būtu jauki, ja mēs izvēloties augstskolu, pirms studēšanas jau ko vairāk zinātu par saviem pasniedzējiem un pārējiem skolas darbiniekiem. Bet tā visbiežāk nenotiek, skolas kolektīvu, cik labs un draudzīgs ir, iepazīstam tikai tad, kad esam uzsākuši studijas. Žēl, ka par augstskolu darbiniekiem informācijas ir maz vai pat nemaz, ko mums būtu labi uzzināt pirms uzzākot studēt.

Bet vai ir augstskolai piemērotas telpas, to gan mēs varam vieglāk uzzināt. Jo augstskolas rīko ”atvērto durvju” dienas, citās iestādēs skolu var iepazīt pat katru dienu, kā piemēram, Latvijas biznesa koledžu apciemot var katrs no mums, jo studentus pie durvīm neviens nekontrolē, vari ieiet paskatīties, pastaigāt pa skolu un mierīgi iziet, pārliecinoties kāda ir skola. Ļoti jauki būtu studēt piemērotās telpās, lai studentam būtu ērti, lai studentam studiju dēļ nerastos veselības traucējumi, tur slikts apgaismojums, mūžīgie caurvēji, nepiemēroti studiju soli, un tamlīdzīgi. Lai būtū patīkama apkārtējā vide, iztaisīts remonts, gaiši toņi, ventilēts gaiss…Lai telpās būtu modernizēti mācību līdzekļi. Tas un vēl dažādas nianses palīdzēs mums sekmīgāk apgūt studijas, tāpēc izvēloties augstskolu, svarīgi ir pārbaudīt vai skolai ir piemērotas telpas.

Manas pārdomas par plastisko ķirurģiju

Pārsvarā tikai retos gadījumos cilvēki samierinās ar savu izskatu, bet ir arī ļaudis, kuri nav ar mieru tā dzīvot, un tādēļ izvēlas doties pie plastiskā ķirurga, lai atgūtu savu iepriekšējo izskatu, jo nereti ir tā, ka no izskata ir atkarīga cilvēka privātā dzīve un darbs. Tas liecina, ka plastiskā ķirurģija var palīdzēt atgūt cilvēka iepriekšējo dzīvi.

Raksts tapis sadarbībā ar Dr. Jāņa Zaržecka un Dr. Tālivalža Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīniku (https://www.plasticsurgery.lv/).

Ļoti bieži ir dzirdēts, kā arī redzēts seriālā „Mākslīgais skaistums”, ka cilvēki kautrējas dēļ sava izskata, viņiem ir grūti komunicēt un ir bijuši pat gadījumi, ka viņi neiziet no savām mājām, jo uzskata, ka viņi ir neglīti, kaut gan apkārtējie tā nemaz nedomā. Piemēram, seriāla „Mākslīgais skaistums” bija sērija, kurā kāds vīrietis vēlējās atbrīvoties no vienas savas kājas, jo jutās nelaimīgs ar to. Manuprāt, tā bija psiholoģiska trauma, iespējas, mazliet vājprātīga, bet ārsti viņam palīdzēja īstenot viņa sapni. Tātad, var izdarīt secinājumus, ka arī skaisti cilvēki reizēm uzskata, ka viņi ir neglīti un vēlas atbrīvoties no kādas savas ķermeņa daļas, kura traucē viņiem sasniegt laimīgu dzīvi.

Mūsdienās ļoti aktuāla problēma ir slimības, ar kurām mēdz saslimt dzīves laikā, kā arī slimības mēdz būt iedzimtas. Zinātniski ir pierādīts, ka vēzis ir iedzimstoša slimība jau gēnos. Nereti sievietes saslimst ar krūts vēzi, protams, ir spēcīgas sievietes, kurām, šo slimību izdodas pārvarēt, bet, tam ir arī sava cena, kā, piemēram, sievietei ir jāšķiras no vienas vai pat reizēm no abām krūtīm. Tas sievietei, manuprāt, ir smags trieciens, jo tiek uzskatīts, ka visa privātā dzīve ir kaķim zem astes, tādēļ pārsvarā visas sievietes izvēlas gulties atkārtoti zem skalpeļa, lai tikai atkal būtu skaistas. Tātad, pēc šāda argumenta var izdarīt secinājumu, ka plastiskā ķirurģija kārtējo reizi spēj glābt kādu cilvēku, kurš ir izgājis cauri šausminošiem notikumiem.

Plastiskā ķirurģija ir laba lieta, ja tā tiek izmantota svarīgiem mērķiem, nevis tādēļ, ka tas ir moderni, aiziet vizītē pie plastiskā ķirurga, izgāzt kaudzi naudas, lai tikai kādam palielītos, ka ir nauda. Manuprāt, tas nav pareizi. Ir cilvēki, kuriem tas ir vajadzīgs, bet nereti viņi to nevar atļauties, jo tas ir dārgi.

Uzlabo roku ādu un nagus!

Organisma stiprināšanai ziemā cenšamies ēst vairāk augļu un papildus lietot vitamīnus, taču šajā laikā nedrīkst aizmirst par ādu – arī tā aukstajā laikā prasa īpašu kopšanu.

Telpās, kur ir centrālā apkure, ziemā mēdz būt pārāk sauss gaiss, un tāpēc āda – ne tikai uz rokām, bet arī uz sejas – strauji sāk zaudēt mitrumu. Izejot ārā, kur ir auksts un vējains, problēmas vēl vairāk pastiprinās. Ja āda netiek “pabarota”, tā var sākt žūt un pat plaisāt.

Lai palīdzētu atjaunot normālu tauku slāni, ziemā uz rokām obligāti jāuzklāj krēms. Ja vien ir iespējams, vēlams to darīt pēc katras roku mazgāšanas.

Aukstā laikā jāizvēlas barojoši, trekni, nevis ādu mitrinoši krēmi. Jo krēms treknāks, jo nepatīkamāka būs sajūta pēc uzklāšanas, toties efekts labāks.

Barojošus krēmus nevajadzētu uz rokām klāt biezā slānī, jo tā ir lieka krēma izšķiešana, turklāt būs ilgi jāgaida, kamēr krēms iesūksies ādā.

Krēms uz rokām jāsmērē ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

Pērkot krēmu, der pievērst uzmanību sastāvam un kam tas paredzēts. No aptiekās pieejamiem krēmiem vislabāk izvēlēties tos, kas satur linolskābi – tās ir vielas, kas labi palīdz ādai saglabāt mitrumu. Rokām labs ir kumelīšu ekstrakts un parafīna eļļa. Krēms, kuru sastāvā ir gan viens, gan otrs neļauj mitrumam iztvaikot no ādas.

Katrai klimatiskajai zonai vēlams lietot krēmus, kuros ir savas augu valsts produkti – šādi krēmi ir dabiski un veselīgi. Krēmos ir kafijas eļļa, bišu vasks, propoliss, ārstniecisko augu ekstrakti, vitamīni, linsēklu, rapšu eļļa un mikroelements selēns – šīs vielas caur ādu nonāk organismā, vienlaikus pabarojot, mitrinot roku ādu, novēršot iekaisumu un stiprinot nagus.

Kas būtu jādaras un kādas būtu sekas kodolavārijas gadījumā?

Lielās atomu reaktoru avārijas rodas to pārkaršanas rezultātā. Ja savlaicīgi šo defektu neizdodas novērst, tiek bojātas atomreaktora aizsardzības sistēmas, apkārtējā vidē izplūst radioaktīvas gāzes un putekļi. Pārkarsušā reaktora karstā gaisa straume šos mikroskopiskos putekļus paceļ vairāku simtu metru augstumā. Rodas, t.s. radioaktīvais mākonis, kas pārvietojas atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Īpaši vēja virziena.

Sākotnējais radioaktīvā piesārņojuma apmērs pēc eksplozijas, atkarīgs no atomreaktora jaudas, konstrukcijas, izmantotās darba tehnoloģijas vecuma pakāpes.

Avārijas gadījumā atomreaktora darbības pārtraukšana nenotiek pēkšņi. Pēc trauksmes signāla saņemšanas, AES darbinieku rīcībā ir 4-8 stundas, lai novērstu avāriju. Ja to neizdodas veikt, radioaktīvais piesārņojums izplūst reaktora telpās. Iespējams, rodas ugunsgrēks, kas arī izplata piesārņojumu apkārtējā vidē. Informācija valsts iedzīvotājiem – trauksmes sirēnas, specializēto vienību automašīnu signāli, telefonu sakari, valsts masu informācijas līdzekļi

Paaugstināto radioaktīvo starojumu cilvēki uzreiz nespēj sajust. Rodas dedzinoša sajūta, sausums mutē, neizdalās siekalas, metāliska garša mutē. Īpaši lielu apstarojuma devu apstākļos, iespējama nāve.

Iedzīvotāju rīcība pēc oficiāla vides radioaktīvā piesārņojuma avārijas signāla saņemšanas ir būtiska cilvēku veselībai un dzīvībai. Speciālisti iesaka slēpties telpās vismaz pirmās 24 stundas. Starojumu samazina: automašīnas kabīne vai vilciena vagons par 40%, koka ēka par 50%, mūra ēka par 70%, vairākstāvu mūra ēkas pagrabs par 95%. Cieši jāaizver logus, krāsnis, ventilācijas lūkas, durvis. Pārtiku un dzeramo ūdeni uzglabāt slēgtos traukos – pasargāt no putekļiem. Bez īpašas nepieciešamības neatstāt telpas. Tomēr, ja ārkārtējas nepieciešamības dēļ telpa jāatstāj: aizsegt elpošanas ceļus ar drānu (respiratoru, gāzmasku), uzlikt galvas segu, lietot gumijas apavus, uzvilkt vecu lietus mēteli vai citu apģērbu, augumu pārsegt ar polietilēna plēvi vai citu drānas apmetni. Atgriežoties dzīvojamās telpās visu virstērpu atstāt ārpus ēkas. Kālija jodīda tabletes nepieciešamības gadījumā izsniegs aizsardzības dienestu darbinieki un informēs par to lietošanu. Ārkārtējos, nepieciešamos apstākļos pašvaldību organizēta evakuācija, par kura norisi tiek īpaši paziņots.

Snovborda disciplīnas

Snovbords ir iedalīts trīs lielās kategorijās: Slaloms, Snovbordkross un Frīstails. Katrai no disciplīnām nepieciešams atbilstošs inventārs. Cietie zābaki, līdzīgi kalnu slēpošanas zābakiem, ir domātie liela leņķa pagriezieniem, un stāvām nogāzēm. Mīkstie zābaki, kuriem ir elastīgāka iesējuma sistēma, ir domāti lielākai kustībai un labiem manevriem, kur absolūta precizitāte nav nepieciešama. Lielākā daļa braucēju izmanto mīkstos zābakus.

Slaloms

Slaloms ir ātruma disciplīna, kur sāncenši brāžas nost no kalna, atveroties metāla vārtiņiem iedarbinot pulksteņa mehānismu. Kurš īsākā laikā nobrauc no kalna, uzvar sacensības.

Milzu slaloms

Līdzīgi slalomam, tikai vārtiņi ir lielāki, lai braucējs varētu izdarīt daudz izvērstākus pagriezienus. Milzu slalomā sacensība ir garāka un vārtiņi atrodas tālāk vieni no otra. Braucēji brauc daudz lielākos ātrumos. Lielāka ātruma dēļ, taktika un pārliecinoša braukšana spēlē lielu lomu šajā disciplīnā.

Paralēlais slaloms

Divi braucēji paralēlās trasēs brauc blakus viens otram. Kas uzvar sacensību, tiek nākamajā posmā. Paralēlais slaloms piedod asumu sacensībai. Paralēlajā slalomā uz laiku netiek skatīts.

Frīstails

Frīstails var tikt iedalīts trijās kategorijās: rampā (half-pipe), ceturtdaļrampā (quarter pipe) un big airā (big air).

Rampa/Ceturtdaļrampa

Rampa ir perfekts rotaļlaukums cilvēkam ar snovbordu. Rampā braucējs brauc no vienas malas uz otru, rampa ir apmēram 100 metrus gara un 15 metrus plata un vidējais slīpums ir 17 grādi, sienas ir 4 metrus augstas. Braucēji laižas lejā no ramps un izpilda labus manervus. Daži triki ir aizņmti no tādiem sporta veidiem kā skeitbords, bet daži ir izdomāti snovbordam. Ar katru dienu jauni un sarežģīti triki tiek izdomāti. Braucēji trikus izpilda pa vienam, tiesneši viņus novērtē, dodot katram punktus, atkarībā kādus trikus viņi izpilda.

Big airs

Nosaukums izsaka visu. Uztaisi labu lēcienu.Pieliec tikai labu ieskrējienu, nolaišanās vietu un daudz mūzikas. Un aiziet. Kustības kļūst mežonīgākas ar katru gadu, impossible (tas ir triks) kļūst par standartu. Apgāztie manevri ar daudz grūtākām kombinācijām – sagrieztām, dažādiem tvērieniem, reversām nolaišanām un griezieniem nodrošina labu uzjautrinājumu. Tiesneši dod punktus par triku sarežģītību.

Snovbordkross (Snowboardcross)

Un šeit sacensības kļūst masveidīgas, kad četri vai seši dalībnieki sāk sacīkstes kopā, kur trase ir pilna ar pagriezieniem, lēcieniem un dažādām citām teritorijas īpašībām. Piemēram trases vidū var būt kāpnes, un tālāk trase var ievīties tunelī. Kurš atbrauc pirmais, uzvar sacensību un iekļūst nākamajā posmā. Nākamajā posmā var iekļūt vairāki snovbordisti. Bet beigās, kad labākie satiekas vienuviet, uzvarētājs ir viens. Tā ir pati pēdējā izdomātā snovborda disciplīna. Tā ir ātra, neganta un jautra.