Mutes Higiēna (kā saglabāt skaistus un veselus zobus)

Profilakse ir vienīgais veids kā saglabāt zobu un smaganu veselību.

Slikta zobu higiēna ietekmē vispārējo veselību un rada risku zaudēt zobus. Mutes kopšana ir svarīga ikdienas higiēnas sastāvdaļa un šīs iemaņas ir jāveido no agras bērnības. Efektīva zobu tīrīšana likvidēs zobu aplikumu un atsvaidzinās elpu.

Mutes kopšanai vispirms nepieciešams izvēlēties pareizus zobu kopšanas priekšmetus, tad izvēlēties nepieciešamo zobu pastu un izstrādāt pareizai zobu tīrīšanai, jo iemaņas ir noteicošais efektīvai aplikuma noņemšanai.

Zobu tīrīšanai nepieciešams:

  • Zobu pasta
  • Zobu suka
  • Zobu diegs
  • Citi mutes higiēnas līdzekļi.

Zobu Tīrīšana

Lai veiktu rūpīgu un kvalitatīvu zobu tīrīšanu ir nepieciešama pareiza zobu suka un fluoru saturoša zobu pasta.

Zobi jātīra, minimums, 2 reizes dienā – no rītiem pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Pēc katras ēdienreizes būtu vēlams muti izskalot ar ūdeni. Tīrīšanas ilgumam jābūt apmēram 3 minūtes. Zobu pastas daudzumam uz zobu birstes nav jābūt lielākam par zirni.

Kā pareizi tīrīt zobus:

  1. zobu suka stingri jāsatver rokā;
  2. tīrīšanu uzsāk augšžokļa labajā pusē, lai zobu sukas sariņi slīpi (45 grādu leņķī) un attiecībā uz smaganām tā, lai reizē viena daļa sariņu atrastos uz tām;
  3. izdara kustības virzienā no smaganām uz zobiem. Vienā reizē ar zobu suku tīra 2-3 zobus un šīs kustības atkārto 8-10 reizes;
  4. priekšējos zobus tīrot, zobu birstei ir jābūt perpendikulārai pret zobu rindu;
  5. apakšžoklī veic tādas pašas kustības virzienā no smaganām uz zobiem;
  6. šīs pašas kustības atkārto, tīrot zobu iekšējās virsmas.
  7. kožamās virsmas tīra ar mazām vibrējošām kustībām, lai iztīrītu visas rieviņas un bedrītes, kuras ir uz zobiem;
  8. kad zobi ir iztīrīti, ar zobu suku notīra mēli un izskalo zobus.

Zobu Suka

Izvēloties zobu birsti jāatceras, ka bērniem ir īpašas zobu birstītes, kas ir gan mazākas par pieaugušo zobu birstēm, gan ar mīkstākiem sariņiem. Katra zobu suka sastāv no darba daļas jeb galviņas un roktura. Visieteicamākās ir zobu sukas, kurām ir:

  • Plats, garš rokturis, kas nodrošina stingru tvērienu.
  • Mīksti neilona sariņi.
  • Daudz kūlīšu, kuri novietoti taisnās līnijas.
  • Sariņi ar noapaļotiem galiņiem.
  • Relatīvi maza galviņa (maks 30 mm x 10 mm)

Pēc tīrīšanas zobu suku vēlams izskalot siltā, tekošā ūdenī un atstāt žāvēties ar sariņiem uz augšu. Ikdienā nebūtu vēlams to uzglabāt futlārī. Zobu suka jāmaina ik pēc 2 līdz 3 mēnešiem. Pēc tās nolietojuma var redzēt, cik cītīgi cilvēks tīra zobus.

Zobu suka, ja to pareizi lieto, vienā piegājienā spēj notīrīt tikai 3 zobu virsmas un smaganu malu. Tā nespēj iztīrīt ciešas starpzobu virsmas un tāpēc, lai būtu efektīvāka zobu aplikuma noņemšana no visām zobu virsmām, ir obligāti jālieto arī zobu diegs un citi palīglīdzekļi.

Zobu Diegi

Katru vakaru pirms gulēt iešanas un katru rītu pēc brokastīm zobu starpas vajadzētu izdiegot. Taču, ja cilvēks zobu diegu nekad nav lietojis, pašam mēģināt to iemācīties nevajadzētu, tāpēc pēc padoma būtu jāgriežas pie zobu higiēnista, kurš ieteiks gan, kādu zobu birsti, zobu pastu un diegu lietot, gan parādīs, kā tie pareizi jālieto.

Laimīgs pacients pēc zobu higiēnas

Kā lietot zobu diegu?

Vakarā, kad zobi iztīrīti, notīt vienai reizei 60 cm garu zobu diegu. Aptīt to ap abu roku vidējiem pirkstiem un atstāt vidū brīvu posmu. Ar īkšķiem un rādītājpirkstiem pietur diega galus. Nostiepj vidējo daļu un mēģina it kā ievērt zobu spraugā. Jādarbojas saudzīgi, lai nesavainotu smaganas. Kad viena zobu starpa iztīrīta, netīro diegu uztin uz labās rokas pirksta un turpina tīrīšanu. Pēc zobu diegošanas izskalot muti.

Zobus nevajadzētu bakstīt ar nosmailinātu sērkociņu un tīrīt ar spolīšu diegu. Tā var ļoti ātri savainot smaganas.

Zobu Pastas

Zobu tīrīšana ar zobu pastu ir visvairāk izplatītākā un pieņemamākā mutes higiēnas veicināšanas metode sabiedrības lielākajai daļai. Jāievēro, ka bērniem un pieaugušajiem domātās zobu pastas atšķiras. Bērnu zobu pastas satur mazāk fluorīdu nekā pieaugušo un tās tiek izgatavotas ar tādu aprēķinu, ka bērni zināmu daļu pastas var nejauši norīt.

Zobu pastām ir jāatbilst noteiktām prasībām. Uzsūcoties, tās nedrīkst būt kaitīgas audiem. Tām jābūt ar labām attīrīšanas spējām, putojošām, atsvaidzinošām un ārstniecisku efektivitāti.

Zobu pastas iedalās:

  • Higiēniskās – attīra un atsvaidzina mutes dobumu.
  • Ārstnieciskās profilaktiskās.

Ir cilvēki, kuri vēlas savus zobus padarīt kristāl-baltus, bet der iegaumēt, ka cilvēkiem nav spilgti balti zobi. Tātad, absolūti baltus zobus padarīt nevar. Ja regulāri tīrīsim savus zobus, tie būs pietiekami balti.

Kolizeja vēsture (Itālijas pērle)

Romas vislielākā un vissenākā amfiteātra celtniecību noorganizēja imperators Vespasiāns mūsu ēras 72. gadā. Kolizejs ir uzcelts apmēram pirms 1900 gadiem. 30 000 vergu, amatnieku un inženieru pūlējās piecus gadus, lai radītu Romas impērijas lielāko un savam laikam modernāko amfiteātri. Tas tika izmantots apmēram līdz mūsu ēras 500. gadam. Kristietības nostiprināšanās un Romas impērijas noriets nozīmēja beigas arī Kolizejam. Pēc 450 gadus ilgušām izrādēm amfiteātris tika pamests, un sākās tā sabrukums. 

Tam bija 80 ieejas, pa kurām ļoti īsā laikā varēja ieplūst apmēram 50 000 skatītāju. Visi skatītāji varēja ieņemt vietas apmēram 10 minūšu laikā. Tas atrodas Romas centrā. Imperatori apmaksāja dargās sabiedrības izpriecas, piemēram, sacīkstes ar kaujas ratiem, jo tā viņi sagādāja sev popularitāti. Senās Romas iedzīvotāji apmeklēja šo milzīgo arēnu, lai vērotu ceremonijas, cīņas un citus lielus pasākumus. Kolizeja vispopulārākās izrādes bija gladiatoru cīņas. Jo asiņainākas bija šīs cīņas , jo vairāk tās sajūsmināja cilvēkus. Kolizeja liela daļa ir saglabājusies līdz mūsdienām. Milzīgā arēna ir ovāla, tā ir apmēram 200metru gara, 170 metru plata un 50 metru augsta. Kolizejam ir četri stāvi, kuros varēja savietoties vairāk nekā 48 000 skatītāju. Kolizejs ir celts no marmora un akmens. 

Daļu no Kolizeja viduslaikos sagrāva zemestrīce, bet daļa no marmora vēlāk tika sazāģēta un tika izmantota baznīcu celšanai un daļēji Sv. Pētera katedrāles celšanai. No ārpuses Kolizejā varēja iekļūt pa diviem dažāda augstuma koridoriem. Tika uzcelta audekla telts, lai pasargātu cilvēkus, kas skatās cīņas no saules un lietus. Akmens sēdvietas sagruva, pašlaik pats Kolizejs atrodas sliktā stāvoklī, taču Kolizejs joprojām stāv, apliecinot seno romiešu radošo garu. Kolizejs ir viens no Romas varenākajiem pieminekļiem. Kolizejs liecina par to, ka senie romieši ir bijuši izcili celtnieki. 1806. gadā amfiteātrī sākās arheoloģiskie izrakumi.