Jumts un tā segums ir viens no svarīgākajiem ēkas konstrukcijas elementiem, kas aizsargā ēku no atmosfēras ietekmes, neļauj ēkā iekļūt nokrišņiem gan lietus, gan sniega veidā. Būvniecība jumta seguma definējums ir- virsējais norobežojošais, ūdensnecaurlaidīgais jumta slānis. Tas sastāv no hidroizolējošās kārtas, ko veido no dažādiem jumta seguma materiāliem, un no pamatnes – parasti latojuma, dēlu klāja vai izlīdzinošās kārtas. Lai novērstu jumta un citu ēkas konstrukciju samitrināšanos, pie jumta seguma ierīkošanas jāķeras uzreiz pēc spāru uzstādīšanas. Par to parasti atbild jumiķi.

Vislabāk to darīt vasarā, kad iestājies sauss laiks. Tas tikai pierāda to, cik tomēr būvniecībā ir svarīgi pareizi izvēlēties jumta konstrukciju un jumta seguma veidu, lai cilvēkam pēc tam nebūtu nekādas nožēlas un diskonforta uzturēties savā uzceltajā ēkā . Jumta seguma materiālu parasti izvēlas atkarībā no jumta slīpuma, paredzētās jumta seguma ilgmūžības, ierīkošanas un ekspluatācijas izdevumiem un citiem faktoriem. Jāapsver katra materiāla pozitīvās un negatīvās īpašības un jāizvēlas konkrētajiem apstākļiem visvairāk piemērotais, ņemot vērā ne tikai paša jumta seguma materiāla izmaksas (praksē bieži tā notiek), bet arī tā ilgmūžību, ekspluatācijas izdevumus un dekoratīvās īpašības.

Mūsdienās jumts pilda ne tikai praktiskas funkcijas, bet arī estētiskas. Jo jumts ir sarežģītāks un interesantāks, jo vairāk tas ēkai piešķir vizuāli pievilcīgāku izskatu, un jo patīkamāk ir uzturēties ēkās ar šādu jumtu.