Par politiķiem un to atbildību (1. daļa)

Viens no apspriestākajiem jautājumiem vienmēr ir bijis politika, it īpaši politiķi un viņu paveiktais sabiedrības labā. Politiķu atbildība pret sabiedrību ir viens no rādītājiem, ko var izmantot, lai vērtētu politiķu paveikto. Taču Latvijas sabiedrībā politiķu darba novērtējums nav augsts, piemēram, pēc pirmā 13.Saeimas darbības pusgada Saeimas darbs tika novērtēts ar 3,4 punktiem no 10. Vājais vērtējums būtu izskaidrojams ar neapmierinātību ar pieņemtajiem lēmumiem, neuzticēšanos politiķiem, politiķu atbildības trūkums.

Atbildība ir attieksme, kurai ir raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa. No minētā izriet, ka politiķiem ir ne tikai jāapzinās viņiem uzticētie pienākumi, bet arī tas, ka šie pienākumi ir jāveic ar rūpēm jeb uzmanīgi un gādīgi. Viennozīmīgi skaidrs, ka politiķiem ir jāapzinās, ka viņu darbu uzmanīs visa valsts un ka jebkurš viņu pieņemtais lēmums tiks pakļauts sabiedrības vērtējumam.

Aplūkojot Latvijā notiekošo un sabiedrības attieksmi pret politiķiem, precīzāk Saeimā ievēlētajiem politiķiem, redzams, ka pēdējo nedēļu laikā liela daļa sabiedrības locekļu ir negatīvi noskaņota pret Ministru kabineta un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Piemēram, uz šī darba rakstīšanas brīdi, par vēlētāju sākto iniciatīvu “Saeimas atsaukšanas ierosināšana” portālā latvija.lv ir parakstījušās 40’133 personas. Šāda indivīdu aktivitāte ir vērā ņemama, jo parakstu vākšana tika sākta tikai 15.novembrī.

Līdz ar to, šī darba gaitā autore aplūkos kā pamatota un argumentēta norādīšana uz politiķu kļūdām var veicināt politiķu atbildības palielināšanos, kādēļ ir politiķu darbā ir nepieciešama atklātība un sadarbība ar sabiedrību, un kā sabiedrības aktīva iesaistīšanās politikas veidošanā un politiķu darbības uzraudzīšanā veicina politiķu atbildību.

Pirmkārt, darba autore aplūkos, kādēļ ir svarīgi izteikt argumentētu kritiku politiķiem. Mūsdienās pateicoties tehnoloģiskajai attīstībai, ziņas un to izplatīšanās ieņem jaunas formas, ja agrāk sabiedrība saņēma ziņas ar laika nobīdi, tad pateicoties sociālajiem tīkliem un reāllaika straumēšanas iespējām, notikumiem ir iespējams sekot ne tikai no jebkuras atrašanās vietas, bet arī tieši tajā pašā laikā, kamēr tie notiek. Līdz ar to arī politikā notiekošais tika padarīts daudz pieejamāks sabiedrībai, taču ne bez negatīvajām iezīmēm. Viena no tām ir saistīta ar to, ka personas nepavada laiku iedziļinoties situācijā, bet gan uztver informāciju izlasot tikai ziņu virsrakstus, apskatoties vienu īsu videoklipu u.tml