Viens no tiem ir iepriekšminētās vēlētāju iniciatīvas, kuras veicina sabiedrību izteikt viedokli par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Tādējādi politiķus padarot atbildīgus tieši sabiedrības priekšā.

Treškārt, politiķu atbildību var veicināt sabiedrība ar savu aktīvu iesaistīšanos politikā notiekošajos procesos un aktīvi izsakot viedokli par tiem. Iepriekš darbā minētie priekšlikumi norāda tikai uz to, kādi rīki ir doti sabiedrībai, lai pieprasītu atbildību no politiķiem, Tomēr sabiedrība daļēji ir atbildīga par politiķu atbildības līmeņa celšanu. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.5 Pati sabiedrība ir tā, kas ir daļēji atbildīga par politiķu lēmumiem, jo tā ir devusi tiem varu, tiesības pieņemt šos lēmumus.

Satversmē ir ietvertas tiesības uz miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.6 Spēkā ir arī Streiku likums, kas dot sabiedrības locekļiem tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.7 Viedokļa izteikšana interneta vidē, kritizēšana, neiesaistīšanās un intereses trūkums par politiskajiem procesiem un jebkādas citas, pasīvas, darbības norāda politiķiem uz sabiedrības mazo ieinteresētību notiekošajā. Aktīva viedokļa izteikšana un iesaistīšanās dažādās politiskās aktivitātēs, norāda politiķiem uz sabiedrības izglītotību par politiskajiem procesiem, par notiekošā izpratni un veicina politiķus ar atbildību izturēties pret saviem pienākumiem un sabiedrību.

Viennozīmīgi skaidrs, ka politiķu atbildības līmeņa celšana ir ne tikai politisks, tiesisks, bet arī sociāls process, kura gaitā ir jāsadarbojas vairākām sabiedrības grupām. Tomēr neatkarīgi no tā, cik kvalitatīvs būtu izstrādāts tiesiskais regulējums un cik efektīvi tas strādātu, galvenie rīki, lai palielinātu politiķu atbildību ir pašas sabiedrības rokās. Tie ir gan pamatota un argumentēta kritika, gan iesaistīšanās politikas veidošanā, gan aktīva un organizēta savas neapmierinātības izteikšana. Neviena tiesību norma nevar piespriest ne politiķus, ne sabiedrību būt atbildīgākiem par savu rīcību, kā tikai paša indivīda vēlme pieprasīt šo atbildības līmeni.