Bailes no zobārsta

Bailes zobārstniecībā var iedalīt pēc endogenās un neendogenās izcelsmes. Endogenās ir ģenētiski noteiktas, dabas dotas. Baiļu dabīgie iemesli ir sāpes, sveša situācija, ka arī sveša vide (nepazīstami priekšmeti, sveši cilvēki, stimula negaidīta izmaiņa).

Pārmantojas predispozīcija izjust bailes, bet tā nav nenovēršamība. Galvenais ir: audzināšana, kultūra, atdarināšana, uztvere un pieredzes aizņemšanās no pieaugušajiem. Neendogenās ir iemācītas, gūtas balstoties uz nepatīkamu pieredzi, ar mums dalās Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecība.

Fiziologi izšķir protopātiskās un epikrītiskās bailes. Pirmās izsauc traucējumus dziļākās galvas smadzeņu struktūrās, bet otrās ir atkarīgas no pieres daivas un citām filoģenētiski jaunākām smadzeņu struktūrām. Protopātiskās bailes ir visaptverošas, nesaprotamas, nekonkrētas un noris ar masīvu sviedru izdalīšanos, pulsa paātrināšanos. Tās nepadodas paškorekcijai un pacients neuztver tās kritiski. Tās ir instinktu līmenī. Epikrītiskās bailes nav tik spēcīgas, nepārņem visu cilvēka personību, cilvēks pats tās var kontrolēt un slēpt, tās reti kad pavada tie paši fizioloģiskie simptomi, kā pie protopātiskajām bailēm.

Klīniski atbilstoša ir S. Milgrema zobārstniecības baiļu klasifikācija ar četriem diagnostiskajiem kritērijiem – bailes izraisa specifiski stimuli (urbšana, adatas, u.c.), satraukums par somatiskām reakcijām ārstēšanās procesā (sirdslēkme, infarkts, u.c.), vispārējs satraukums vai multipli baiļu simptomi, kā arī neuzticēšanās personālam.

Klasifikācijas ideja ir tā, ka katrs no kritērijiem ir raksturīgs noteiktai baiļu jomai un attiecīgi var iedarboties konkrēti uz katru no tām.

Vairāki pētījumi ir pierādījusi, ka baiļu rašanās pamatā ir divi iemesli – klasiski nosacījumi, kad tiek piedzīvots vienreizējs vai vairāki traumatiski gadījumi (sāpīga pieredze, slikta personāla izturēšanās) un baiļu kognitīvais aspekts, kad cilvēks cieš no bailēm no zobārstniecības, jo šīs bailes ir radušās citu bailīgu cilvēku izteikumu vai informācijas dēļ, kas parāda zobārstniecību baisā skatījumā. Saskaņā ar Minekas teoriju uzvedības modelis viegli aktualizējas, it īpaši ja tas nāk no vecākiem un vairāk pieredzējušiem nekā pats, tas nozīmē, ka vecāki un citi pieaugušie, kurus bērns respektē var nodot baiļu modeli bērniem. Tomēr reizēm ir grūti noteikt kas ir baiļu rašanās pamatā, jo abi šie iemesli var saplūst.

Botoksa injekciju iespējas

Mūsdienās gandrīz 50% sieviešu regulāri apmeklē kosmetologa kabinetu. Šodienas kosmetoloģija piedāvā daudz dažādu iespēju, un viena no tām ir botoksa injekcijas. Tām ir ļoti daudz dažādu veidu, un katra veida rezultāts ir unikāls un piedāvā risinājumu kādai problēmai. Vairāk par botoksa injekcijām mēs jūs pastāstīsim šajā rakstā.

Botoksa injekcijas padusē

Daudziem pirmo reizi dzirdot par šo injekciju veidu rodas virkne jautājumu un neizpratne. Taču šīs injekcijas ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti pastiprinātas svīšanas gadījumos. Pēc injekcijas tās vietā tiek bloķētu nervu šūnu impulsi. Rezultātā sviedri injekcijas rajonā vairs neizdalās, jo pa nervu šūnām vairs netiek vadīts šis signāls. Šāda veida injekcijas ir iespējams veikt ne tikai padusēs, bet arī plaukstās, pierē vai pēdās.

Grumbiņu izlīdzināšana

Pats populārākais botoksa injekciju mērķis vienmēr bija un ir sejas grumbu izlīdzināšana un novecošanas procesa piebremzēšana. Ar injekciju palīdzību sejas muskulatūra tiek atslābināta. Rezultātā uz sejas vairs nav redzamas lielas, pamanāmas grumbas. Taču svarīgi zināt, ka pavisam dziļas grumbas netiek izlīdzinātas, ka arī ar botulīna ievadīšanas palīdzību nav iespējams pavisam apstādināt novecošanas pazīmes. Ja grumbu uz sejas ir daudz, tad labākais risinājums būtu sejas ādas liftinga operācija.

Rezultāts pēc procedūras ir redzams uzreiz. Taču, lai pilnībā no novērtētu ir jāpagaida vismaz nedēļa. Tikai pēc 7 dienām ir iespējams redzēt gala rezultātu un domāt par iespējamu procedūras atkārtošanu. Pastāv viedoklis ka, lai rezultāts būtu uz simts procentiem apmierinošs, pēc procedūras ir ieteicams atrasties guļus stāvoklī. Nē, tas nenozīmē, ka vajag palikt guļus kosmetologa kabinetā. Pacients droši var aizbraukt pats uz mājām, un jau tur apgulties un atpūsties 3-5 stundas.

Mūsdienu botoksa injekcijas ir ātrs un nekaitīgs veids, kā jebkurš cilvēks var ne tikai tikt pie skaistas, gludas un vizuāli jaunas ādas, bet arī atbrīvoties no virknes dažādu problēmu. Ja jūs interesē botoksa procedūras, pajautājiet papildus informāciju savam kosmetologam!

Uzlabo roku ādu un nagus!

Organisma stiprināšanai ziemā cenšamies ēst vairāk augļu un papildus lietot vitamīnus, taču šajā laikā nedrīkst aizmirst par ādu – arī tā aukstajā laikā prasa īpašu kopšanu.

Telpās, kur ir centrālā apkure, ziemā mēdz būt pārāk sauss gaiss, un tāpēc āda – ne tikai uz rokām, bet arī uz sejas – strauji sāk zaudēt mitrumu. Izejot ārā, kur ir auksts un vējains, problēmas vēl vairāk pastiprinās. Ja āda netiek “pabarota”, tā var sākt žūt un pat plaisāt.

Lai palīdzētu atjaunot normālu tauku slāni, ziemā uz rokām obligāti jāuzklāj krēms. Ja vien ir iespējams, vēlams to darīt pēc katras roku mazgāšanas.

Aukstā laikā jāizvēlas barojoši, trekni, nevis ādu mitrinoši krēmi. Jo krēms treknāks, jo nepatīkamāka būs sajūta pēc uzklāšanas, toties efekts labāks.

Barojošus krēmus nevajadzētu uz rokām klāt biezā slānī, jo tā ir lieka krēma izšķiešana, turklāt būs ilgi jāgaida, kamēr krēms iesūksies ādā.

Krēms uz rokām jāsmērē ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

Pērkot krēmu, der pievērst uzmanību sastāvam un kam tas paredzēts. No aptiekās pieejamiem krēmiem vislabāk izvēlēties tos, kas satur linolskābi – tās ir vielas, kas labi palīdz ādai saglabāt mitrumu. Rokām labs ir kumelīšu ekstrakts un parafīna eļļa. Krēms, kuru sastāvā ir gan viens, gan otrs neļauj mitrumam iztvaikot no ādas.

Katrai klimatiskajai zonai vēlams lietot krēmus, kuros ir savas augu valsts produkti – šādi krēmi ir dabiski un veselīgi. Krēmos ir kafijas eļļa, bišu vasks, propoliss, ārstniecisko augu ekstrakti, vitamīni, linsēklu, rapšu eļļa un mikroelements selēns – šīs vielas caur ādu nonāk organismā, vienlaikus pabarojot, mitrinot roku ādu, novēršot iekaisumu un stiprinot nagus.

Mutes Higiēna (kā saglabāt skaistus un veselus zobus)

Profilakse ir vienīgais veids kā saglabāt zobu un smaganu veselību.

Slikta zobu higiēna ietekmē vispārējo veselību un rada risku zaudēt zobus. Mutes kopšana ir svarīga ikdienas higiēnas sastāvdaļa un šīs iemaņas ir jāveido no agras bērnības. Efektīva zobu tīrīšana likvidēs zobu aplikumu un atsvaidzinās elpu.

Mutes kopšanai vispirms nepieciešams izvēlēties pareizus zobu kopšanas priekšmetus, tad izvēlēties nepieciešamo zobu pastu un izstrādāt pareizai zobu tīrīšanai, jo iemaņas ir noteicošais efektīvai aplikuma noņemšanai.

Zobu tīrīšanai nepieciešams:

  • Zobu pasta
  • Zobu suka
  • Zobu diegs
  • Citi mutes higiēnas līdzekļi.

Zobu Tīrīšana

Lai veiktu rūpīgu un kvalitatīvu zobu tīrīšanu ir nepieciešama pareiza zobu suka un fluoru saturoša zobu pasta.

Zobi jātīra, minimums, 2 reizes dienā – no rītiem pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Pēc katras ēdienreizes būtu vēlams muti izskalot ar ūdeni. Tīrīšanas ilgumam jābūt apmēram 3 minūtes. Zobu pastas daudzumam uz zobu birstes nav jābūt lielākam par zirni.

Kā pareizi tīrīt zobus:

  1. zobu suka stingri jāsatver rokā;
  2. tīrīšanu uzsāk augšžokļa labajā pusē, lai zobu sukas sariņi slīpi (45 grādu leņķī) un attiecībā uz smaganām tā, lai reizē viena daļa sariņu atrastos uz tām;
  3. izdara kustības virzienā no smaganām uz zobiem. Vienā reizē ar zobu suku tīra 2-3 zobus un šīs kustības atkārto 8-10 reizes;
  4. priekšējos zobus tīrot, zobu birstei ir jābūt perpendikulārai pret zobu rindu;
  5. apakšžoklī veic tādas pašas kustības virzienā no smaganām uz zobiem;
  6. šīs pašas kustības atkārto, tīrot zobu iekšējās virsmas.
  7. kožamās virsmas tīra ar mazām vibrējošām kustībām, lai iztīrītu visas rieviņas un bedrītes, kuras ir uz zobiem;
  8. kad zobi ir iztīrīti, ar zobu suku notīra mēli un izskalo zobus.

Zobu Suka

Izvēloties zobu birsti jāatceras, ka bērniem ir īpašas zobu birstītes, kas ir gan mazākas par pieaugušo zobu birstēm, gan ar mīkstākiem sariņiem. Katra zobu suka sastāv no darba daļas jeb galviņas un roktura. Visieteicamākās ir zobu sukas, kurām ir:

  • Plats, garš rokturis, kas nodrošina stingru tvērienu.
  • Mīksti neilona sariņi.
  • Daudz kūlīšu, kuri novietoti taisnās līnijas.
  • Sariņi ar noapaļotiem galiņiem.
  • Relatīvi maza galviņa (maks 30 mm x 10 mm)

Pēc tīrīšanas zobu suku vēlams izskalot siltā, tekošā ūdenī un atstāt žāvēties ar sariņiem uz augšu. Ikdienā nebūtu vēlams to uzglabāt futlārī. Zobu suka jāmaina ik pēc 2 līdz 3 mēnešiem. Pēc tās nolietojuma var redzēt, cik cītīgi cilvēks tīra zobus.

Zobu suka, ja to pareizi lieto, vienā piegājienā spēj notīrīt tikai 3 zobu virsmas un smaganu malu. Tā nespēj iztīrīt ciešas starpzobu virsmas un tāpēc, lai būtu efektīvāka zobu aplikuma noņemšana no visām zobu virsmām, ir obligāti jālieto arī zobu diegs un citi palīglīdzekļi.

Zobu Diegi

Katru vakaru pirms gulēt iešanas un katru rītu pēc brokastīm zobu starpas vajadzētu izdiegot. Taču, ja cilvēks zobu diegu nekad nav lietojis, pašam mēģināt to iemācīties nevajadzētu, tāpēc pēc padoma būtu jāgriežas pie zobu higiēnista, kurš ieteiks gan, kādu zobu birsti, zobu pastu un diegu lietot, gan parādīs, kā tie pareizi jālieto.

Laimīgs pacients pēc zobu higiēnas

Kā lietot zobu diegu?

Vakarā, kad zobi iztīrīti, notīt vienai reizei 60 cm garu zobu diegu. Aptīt to ap abu roku vidējiem pirkstiem un atstāt vidū brīvu posmu. Ar īkšķiem un rādītājpirkstiem pietur diega galus. Nostiepj vidējo daļu un mēģina it kā ievērt zobu spraugā. Jādarbojas saudzīgi, lai nesavainotu smaganas. Kad viena zobu starpa iztīrīta, netīro diegu uztin uz labās rokas pirksta un turpina tīrīšanu. Pēc zobu diegošanas izskalot muti.

Zobus nevajadzētu bakstīt ar nosmailinātu sērkociņu un tīrīt ar spolīšu diegu. Tā var ļoti ātri savainot smaganas.

Zobu Pastas

Zobu tīrīšana ar zobu pastu ir visvairāk izplatītākā un pieņemamākā mutes higiēnas veicināšanas metode sabiedrības lielākajai daļai. Jāievēro, ka bērniem un pieaugušajiem domātās zobu pastas atšķiras. Bērnu zobu pastas satur mazāk fluorīdu nekā pieaugušo un tās tiek izgatavotas ar tādu aprēķinu, ka bērni zināmu daļu pastas var nejauši norīt.

Zobu pastām ir jāatbilst noteiktām prasībām. Uzsūcoties, tās nedrīkst būt kaitīgas audiem. Tām jābūt ar labām attīrīšanas spējām, putojošām, atsvaidzinošām un ārstniecisku efektivitāti.

Zobu pastas iedalās:

  • Higiēniskās – attīra un atsvaidzina mutes dobumu.
  • Ārstnieciskās profilaktiskās.

Ir cilvēki, kuri vēlas savus zobus padarīt kristāl-baltus, bet der iegaumēt, ka cilvēkiem nav spilgti balti zobi. Tātad, absolūti baltus zobus padarīt nevar. Ja regulāri tīrīsim savus zobus, tie būs pietiekami balti.