Atziņas no noveles “Būris”

1) Cik ilgi cilvēks neattīstītos kā sabiedrības vienība, tam visos laikos piemitīs, tā teikt, dzīvnieku instinkti, kuru dēļ cilvēks var veikt neapzinātas darbības: «Šīs [kriminālas] pasaules cēloņi slēpās dziļi sabiedrības pirmsākumos, un šos cēloņus nebija iespējams novērst īsā laikā».

2) Nekad nevajag palikt pagātnē, cilvēkam vienmēr jāattīstās un jātiecas uz priekšu; nevajag palikt «stagnācijas» stāvoklī: «Nenoželot notikušo, bet mācīties no tā. Pārāk nesapņot par nākotni, bet arī neiestigt pagātnē» – Valda Strūgas dzīves principi.

3) Cilvēkiem laulībā nav viegli dzīvot; nevar sadzīvot kopā tā, lai nekad nerastos konflikti, viedokļi mēdz arī atšķirties: «Laulības dzīvē pastāv divu veidu ķildas. Vai nu biežas, bet sīkas. Vai retas, bet lielas. Jo skaidrs ir viens, bez ķildām mēs neiztiksim» – tāda bija Edmunda filozofija.

4) Totalitāra režīma viena no galvenām problēmām – aprobežotība, kas izpaudās cilvēku vienādībā; visi cilvēki bija veidoti it kā pēc noteiktā šablona: «Šādas ģimenes parasti dzīvoja diezgan saskanīgi un mierīgi…Šie cilvēki lielāko tiesu dzīvoja vairāk sev nekā sabiedrībai…Viņi atpūtās diezgan vienādi. Ziemā brauca slalomu, vasarās ar laiviņām pa upēm».

5) Ģimenes galvai (visbiežāk tas ir tētis) nevajag apgrūtināt savu ģimeni ar savām problēmām; vajag vienkārši dot viņiem to labāko, ko tu spēj, nestāstot to, ko tu dari viņu labā: «Visbīstamāk ir svarīgās lietās iejaukt sievietes un bērnus. Domāju, ka sievietēm un bērniem nemaz nevajag zināt, ka viņu tēvi izlemj svarīgus jautājumus» – tā sprieda Bērza priekšnieks Antlāvs.

6) Nauda neapšaubāmi ir nepieciešamais līdzeklis visiem, bet ļoti daudzi pārvērtē tās vērtību – nav viss ir dabūjams par naudu: «Tas skanēja kā joks, jo, patiešām, iztērētā nauda nenesa augļus. Bet vai šos augļus maz varēja pirkt par naudu». Bērzs, sēžot būrī, pateica: «Nauda? Ko viņš būrī varēja iesākt ar naudu, būrī nauda nebija nekas, vai viņš varēja nopirkt atslēgu?»

7) Cilvēki, kuri neko nav sasnieguši dzīvē un ir nelaimīgi paši, mēģina kaut kā pašapliecināt sevi, skatoties uz citu cilvēku nelaimi: «Viņa draugs, rakstnieks Nupāts jau raksta par to romānu. Nopelna uz otra nelaimes. Tādi ir tie rakstnieki».

Kas ir šī biodegviela?

Mēs zinām, ka pasaules dabas resursi ir ierobežoti un labi apzināmies, ka cilvēces aktivitāšu rezultātā radītais piesārņojums ir jāierobežo. Statoil ir uzņēmums, kas domā par vidi un cītīgi darbojas, lai samazinātu savas darbības un produktu negatīvo ietekmi uz to. Degvielas uzpilžu staciju mērķis ir samazināt sevis radīto oglekļa dioksīda izmešu apjomu, darbojoties četrās galvenajās jomās: energoefektivitātes veicināšana, oglekļa dioksīda savākšana un uzglabāšana, kvotu darījumi un atjaunojamo resursu izmantošana.

Biodegviela ir vispārīgs apzīmējums degvielai, kuras ražošanai izmantoti tādi graudaugi kā:
• rapša sēklas,
• kvieši,
• cukurbietes,
• organiskie atkritumi

Izšķir trīs galvenos biodegvielas veidus:

1) Biodīzelis – tā ir degviela, kas līdzīga minerālajai dīzeļdegvielai un maisījumā ar to var tikt izmantota praktiski jebkuram dīzeļdzinējam. Biodīzelis tiek ražots no augu eļļas –rapšu, saulespuķu un kulinārijā izmantotās augu eļļas.

2) Bioetanols – nelielā apjomā var tikt lietots kopā ar benzīnu praktiski jebkurā benzīnadzinējā. Augstākas markas bioetanols var tikt lietots šim nolūkam tehniski aprīkotos transporta līdzekļos. Degviela tiek ražota fermentācijas procesā no cukuriem, kas iegūti no cukurbietēm vai kviešiem.

3) Biometāns – ir organisko atkritumu anaerobās sadalīšanās produkts. Iegūta gāze pēc tās attīrīšanas, satur 95% metāna, kas var tikt izmantots transportlīdzekļos, kas ir
tehniski aprīkoti, lai varētu darboties ar dabisko gāzi.

Biodegvielai, salīdzinot ar fosilajām degvielām, ir zema tās dzīves cikla siltumnīcas efekta gāzu emisija un tā ir vietējas izcelsmes degviela. Šīs divas īpašības ir ņemtas vērā Eiropas enerģijas politikā: klimata izmaiņas un nepieciešamība samazināt transporta līdzekļu radītās izplūdes gāzes, kā arī nepieciešamība samazināt atkarību no naftas importa Eiropas valstīs.

Tā rezultātā ES valstīs ir noteikti nodokļu un citi atvieglojumi, lai samazinātu to transporta līdzekļu izmantošanas izmaksas, kuros tiek izmantota biodegviela.

Turklāt biodegvielas izmantošana var veicināt lauksaimniecības nozaru dažādošanos, izlabot lauku ekonomiku, kā arī sekmēt ekoloģiski draudzīgāka transporta izmantošanu pilsētās, līdz ar to arī uzlabojot gaisa kvalitāti.