Vai tulki mūsu zemē tiek novērtēti?

Mūsdienās tulkotāja profesija ir diezgan pieprasīta un aktuāla, kā arī nepieciešama, bet vai tā ir arī pietiekami novērtēta? Šajā esejā es vēlētos pierādīt, ka šo profesiju cilvēki nav novērtējuši. Šīs jomas speciālistam savā darbā jāsastopas ar visdažādākajām problēmām un izaicinājumiem, taču ko viņš ļoti bieži par to saņem pretī? Nepiemērotu samaksu par savu darbu, veselības problēmas un sajūtas, ka cilvēki nespēj novērtēt, cik daudz laika šīs profesijas pārstāvis ieguldījis savā darbā.

Pirmkārt, tulkotājs netiek pietiekami atalgots par padarīto laiku, ko ieguldījis savā darbā. Iespējams, ka kādreiz atalgojums par šāda veida paveikto darbu nešķita tik svarīgs kā mūsdienās. Šo nenovērtēto cilvēku vidū reiz bijis arī leģendārais latviešu rakstnieks, dramaturgs, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis, kā arī cilvēks, kurš būtiski ietekmējis literārās latviešu valodas attīstību – Jānis Pliekšāns jeb Rainis. Viņš ar savas sievas Elzas Pliekšānes jeb Aspazijas palīdzību ir atveidojis latviešu valodā Johana Volfganga Gētes (Johann Wolfgang von Goethe) slaveno darbu „Fausts’’, kuru Rainis pabeidza 1898. gadā. Rainis savas domas pierakstīja, un, 1908. gada dienasgrāmatā ar nosaukumu,, Kastaņolas periods’’ aprakstījis, ka viņam bija jāstrādā „maizes darbs’’, lai tiktu pie naudas. Viņam tulkošana bija tikai kā papildus darbs, kas ir aktuāli arī mūsdienās. Taču ir cilvēki, kam tulkošana ir patstāvīgs darbs. Ņemot vērā šo profesiju pārstāvju sarežģīto un atbildīgo darbu, atalgojumam būtu jābūt krietni ievērojamākam. Izlasot Dainas Gžibovskas rakstu interneta portālā www.kasjauns.lv esmu nepatīkami pārsteigta un šokēta, uzzinot, ka ir bijuši gadījumi, kad par padarīto darbu netiek samaksāts.

Šajā rakstā D. Gžibovska stāsta, ka vēlējusies piepelnīties tulkojot, taču beigās sastapās ar ļoti nepatīkamu un negaidītu iznākumu. Ieguldītais darbs, laiks un ieguldītie resursi netika novērtēti naudas izteiksmē. Aplūkojot interneta vietnē www.lttb.lv (Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība) ievietoto rakstu,, Darba samaksa un apmierinātība ar darbu: Latvijas tulkošanas nozares dati’’, statistika vēsta, ka lielākā daļa tulkotāju saņēmuši vien nieka 3-5 latus par lapaspusi. Protams, materiālajām vērtībām nevajadzētu pārņemt garīgās vērtības, taču naudai mūsu ikdienas dzīvē ir liela nozīme, jo politiķis un pirmais Latvijas Ministru prezidents, kurš 1934. gada 15. maijā izdarīja valsts apvērsumu, Kārlis Ulmanis teicis, ka „ ar labiem nodomiem nevienu rēķinu nevar samaksāt’’.

Cik maksā grāmatvedības pakalpojumi?

Tas ir normāli un ierasti, ka, izvēloties jebkuru jaunu pakalpojumu, viens no pirmajiem rodas jautājums par izmaksām: cik tas maksās? Tā arī ar grāmatvedības pakalpojumiem – jo īpaši jaunam uzņēmumam ir svarīgi saprast, ar kādām izmaksām būs jārēķinās. Jāsaka gan, ka atbilde uz šo jautājumu nav tik vienkārša kā sākotnēji varētu izklausīties.

Iekšējais grāmatvedis

Gadiem ilgi ierastākais risinājums bija iekšējā grāmatveža algošana, līdz ar to arī grāmatvedības izmaksas bija visprognozējamākās – darba alga grāmatvežiem visbiežāk tiek noteikta “cietā”, tā nemainās pa mēnešiem atkarībā no darbu apjoma utt. Tomēr jārēķinās, ka grāmatvežu alga nav zema, Latvijā vidējā alga šobrīd jau ir ap 1000 eiro, labu grāmatvežu algas noteikti ir augstākas par minēto. Klāt jārēķinās arī ar papildu izmaksām, piemēram, darba vietas un atbilstošas biroja tehnikas iegādi, datorprogrammu iegāde un uzturēšana, iespējams, arī veselības apdrošināšana un darbinieka aizvietošana atvaļinājuma vai citas prombūtnes laikā. Tas nav lēti, bet viss, protams, atkarīgs no katra konkrētā uzņēmuma vajadzībām un iespējām.

Ārpakalpojuma izmaksas

Finansiāli izdevīgāks risinājums varētu būt grāmatvedības pakalpojumi ārpakalpojumā, kas nozīmē, ka noteikts darbu apjoms tiek uzticēts kādai ārpakalpojumu kompānijai par noteiktu samaksu. Līdz ar to pašā uzņēmumā nav nepieciešams tērēt papildu resursus darba vietas iekārtošanai un citiem standarta izdevumiem, ar ko jārēķinās par katru darbinieku. Saprotams gan, ka arī ārpakalpojumu darba izmaksas var būt ļoti atšķirīgas, tāpēc rosinām veikt cenu aptauju, ievākt atsauksmes un censties sabalansēt sava uzņēmuma vēlmes ar iespējām.

Viss atkarīgs no apjoma Jebkurā gadījumā tas, cik izmaksā grāmatvedības pakalpojumi, būs atkarīgs no darbu apjoma. Ja esat neliela uzņēmuma īpašnieks, kurā ikdienas grāmatvedības darbus varat veikt pašu spēkiem un grāmatvedis faktiski nepieciešams vien atskaišu un gada pārskatu sagatavošanai, iespējams, izmaksas būs vien ap 100 eiro, savukārt, ja darbu apjoms ir tik liels, ka, iespējams, viens grāmatvedis nemaz nevar ar to visu tikt galā, jārēķinās ar vismaz četru ciparu atlīdzību. Līdz ar to: pirms uzdot jautājumu: cik maksā grāmatvedības pakalpojumi, jānoformulē, tieši cik daudz un kādus darbus būs jāveid grāmatvedim un tad šis precīzais jautājums jāuzdod nozares pārstāvjiem.

Plastiskās ķirurģijas vēsture

Plastiskā ķirurģija ir mūsdienās aizvien lielāku popularitāti gūstošs ķirurģijas veids, kura galvenais mērķis ir mazināt vizuālie defektus un uzlabot cilvēka ārējo izskatu. Šobrīd populārākās operācijas ir krūšu palielināšana, deguna formas korekcija, tauku atsūkšana, lūpu korekcija, dažādas kosmētiskas injekcijas u.c. Par mūsdienu plastisko ķirurģiju ir dzirdējis teju jebkurš cilvēks, taču kādi bija tās pirmsākumi? Kā vēsturiski radās un attīstījās estētiskā medicīna? Vairāk par plastiskās ķirurģijas vēsturi mēs jums pastāstīsim šajā rakstā.

Šādus un līdzīgus rakstu atradīsiet mūsu mājaslapā – https://www.plasticsurgery.lv/lv/.

Antīkā medicīna

Jau no pašiem cilvēces pirmsākumiem cilvēki ir centušies dažādos veidos pilnveidot un uzlabot savu izskatu. Indijā jau 800. g.p.m.ē. tika veiktas dažādas deguna operācijas, izmantojot ādu no vaigiem un citiem rajoniem. Mūsdienās ir saglabājušies raksti, ka arī Senajā Ķīnā tikai veiktas dažādas acu operācijas, ķermeņa korekcijas un pat mēģinājumi mazināt “zaķa lūpu”.

Mūsdienu medicīna

Tiek uzskatīts, ka mūsdienu plastiskās ķirurģijas pamati tiek meklēti 19. gadsimtā. Tajos laikos parādījās jauni ķirurģijas instrumenti, aprīkojums, kā arī būtiski uzlabojās ārstu zināšanas par cilvēka anatomiju un medicīnu. Tāpat arī antiseptisko līdzekļu atklāšana kalpoja kā svarīgs aspekts, lai operācijas noritētu veiksmīgi.

Plašu popularitāti plastiskā ķirurģija ieguva 1920. gados, kad pēc Pirmā pasaules kara cilvēki negribēja samierināties ar dažādām traumām un defektiem, kas tika iegūti karā. Tajos laikos arī strauji attīstījās audu transplantācijas un rekonstruktīvā ķirurģija.

Nākošais lielais plastiskās ķirurģijas punkts tiek uzskatīts 1950. gadi, kad parādījās kvalitatīvas un drošas anestēzijas iespējas, kas nodrošinājuma veiksmīgāku operāciju iznākumu.

Nedaudz par krūšu palielināšanu

Krūšu palielināšana tiek uzskatīta par galveno un populārāko plastisko operāciju, ko ik gadu veic simtiem tūkstošu sieviešu. Taču kā tā ir radusies?

Patiesībā pirmie “lielie” mēģinājumi palielināt krūtis notika 1950. gados. No sākuma šim mērķim tika izmantoti mirušu cilvēku taukaudi. Taču pacientiem tas izraisīja iekaisumus un sepsi, un jau neilgi pēc tā, no šīs metodes atteicās. Pēc neveiksmīgiem eksperimentiem ar cilvēku taukaudiem, tika pieņemts, ka krūšu palielināšanai tiks izmantotas silikona injekcijas. Lai gan pirmās injekcijas izraisījās neveiksmīgas, silikona implantiem bija liels potenciāls un jau 1960. gados tika izgudrotas mūsdienu implantiem līdzīgas alternatīvas. Uz šo tehnoloģiju pamata joprojām balstās mūsdienu krūšu palielināšana (protams, ar katru gadu to pilnveidojot).

Zelta ķēdītes vienmēr aktuālas

Zelta ķēdītes ir aksesuārs, par ko priecājas teju ikviens – sākot no maziem bērniem līdz pat cilvēkiem gados. Tās var nēsāt gan ikdienā, gan īpašās svētku reizēs – katram pēc gaumes un sajūtām.

Zelta ķēdītes kristībās

Viens no gadījumiem, kad bērniem mēdz dāvināt zelta ķēdīti, ir kristības. Lielākoties tad šo ķēdīti papildina arī krustiņš, kas simbolizē kristību nozīmi. Zelta ķēdīti lielākoties dāvina krustvecāki. Jāņem vērā, ka bērnam paredzētai ķēdītei jābūt salīdzinoši īsākai, tai jābūt ne pārāk smalkai, lai bērns to nevarētu pārraut. Ķēdīte šādā gadījumā simbolizēs krustvecāku nemitīgās un klātesošās rūpes.

Izlaidumā

Zelta ķēdītes ir arī lieliska dāvana izlaidumā – gan pamatskolas, gan vidusskolas, gan arī augstskolas. Šajā gadījumā tā simbolizēs noteiktu panākumu sasniegšanu un paliks par piemiņu no izlaiduma dienas. Ķēdīti var dāvināt jebkurš no viesiem – vecāki, krustvecāki, draugi, vecvecāki utml. Papildus var izvēlēties arī kulonu vai zelta aproci.

Attiecībās

Gan zelta gredzens, gan ķēdīte ir arī lieliska dāvana mīļotajam cilvēkam, jo īpaši tad, ja tā papildināta ar kādu pavisam īpašu kulonu un gravējumu, kurā, piemēram, noglabāts konkrētā pāra iepazīšanās datums vai kāda cita abiem nozīmīga informācija.

Dzimšanas vai vārda dienā

Zelta ķēdīte ir laba dāvana arī kādā īpašā svētku dienā, piemēram, apaļā dzimšanas dienā. To novērtēs gan vīrieši, gan arī sievietes. Ja dāvana paredzēta vīrietim, labāk izvēlēties masīvāku ķēdīti ar stingrākiem posmiem, savukārt sievietes lielākoties priekšroku dod smalkākām ķēdēm.

Visos svarīgos brīžos

Ir tik daudz stāstu par zelta ķēdītēm! Tās var dāvināt ikvienā svētku reizē, kad gribas kādam cilvēkam izrādīt īpašu uzmanību. Piemēram, māmiņai viņas bērna dzimšanas dienā ķēdīte, ar iegravētu mazu pēdiņu un mazuļa vārdu, visticamāk, kļūst par sava veida talismanu, no kura nekad negribēsies šķirties. Bet varbūt zelta ķēdīte ir īstā dāvana labākās draudzenes īpašā svētku dienā? Veikalu sortimentā pieejams ļoti plašs klāsts – ir gan dažādu garumu, gan dizaina, gan svara ķēdītes – atliek vien izvēlēties dāvanas saņēmēja gaumei atbilstošāko. Ķēdīti var iepakot glītā kārbiņā vai nelielā samta dāvanu maisiņā, kādus var iegādāties juvelieru veikalos. Jebkurā gadījumā tā būs dāvana.

Vai profesionāla zobu higiēna ir obligāta?

Katrs cilvēks jau no agras bērnības zina, ka par saviem zobiem ir labi jārūpējas. Tieši tāpēc daudzi cilvēki regulāri un pienācīgi kopj savus zobus mājas apstākļos un vismaz reizi sešos mēnešos apmeklē arī savu zobārstu. Bet vai jūs zinājāt, ka tikpat bieži un svarīgi ir apmeklēt arī higiēnista kabinetu? Vai tas tiešām ir obligāti un ko dara higiēnists? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējiet šajā rakstā!

Kas ir profesionāla mutes dobuma higiēna?

Profesionāla mutes dobuma higiēna ir profilaktiska zobu procedūra, kuras laikā ārsts higiēnists veic pilnīgu mutes dobuma attīrīšanu. Mājas apstākļos iztīrīt absolūti visas zobu spraugas ir praktiski neiespējami, un laika gaitā cilvēkiem veidojas papildus zobu aplikums, kas ar laiku pārvēršas par zobakmeni. Zobakmens rašanos veicina siekalas un to sastāvā esošo fermentu mijiedarbība ar zobu aplikumu. Zobakmens, savukārt, var veicināt dažādas zobu un smaganu saslimšanas, piemēram, gingivīts, stomatīts, periodentīts, smaganu atkāpšanās, dabīgo zobu nozaudēšana u.c.

Tieši tāpēc ir jāsaprot, ka regulāra higiēnista apmeklēšana IR nepieciešama.

Kā notiek procedūra?

Profesionālai mutes dobuma higiēnai ir vairāki etapi. Katra zobārstniecība izmanto savas tehnoloģijas un metodes, taču dažas higiēnas daļas paliek nemainīgas.

Pats svarīgākais etaps ir zobakmens noņemšana. Parasti tas tiek darīts ar rokas instrumentu palīdzību, ūdens strūklu vai ultraskaņu. Parasti visas šīs metodes tiek kombinētas.

Pigmenta noņemšana arī ir procedūras sastāvdaļa. Laika gaitā mūsu zobi nozaudē savu dabīgo balto nokrāsu. To vecina smēķēšana, alkohola lietošana, dažādu pārtikas produktu lietošana, tēju dzeršana un citi iemesli. Lai noņemtu šo lieko pigmentu, tiek izmantotas speciālas abrazīvas zobu pastas un sodas strūkla. Pēc pigmenta noņemšanas zobiem atgriežas viņu dabiskā nokrāsa.

Kad zobi ir atguvuši savu veselīgo izskatu, higiēnists uz zobu emaljas parasti uzklāj speciālu aizsargpreparātu, kura sastāvā ir fluors. Tieši fluors aizsargā mūsu zobus no dažāda veida bojājumiem un kariesa. Pēc procedūras labs ārsts higiēnists novērtē zobu kopējo veselības stāvokli un katram pacientam sniedz individuālas zobu kopšanas instrukcijas, kas jāievēro mājas apstākļos. Ar to palīdzību zobi ilgu laiku vēl izskatīsies veselīgi un žilbinoši.

Par politiķiem un to atbildību (3. daļa)

Viens no tiem ir iepriekšminētās vēlētāju iniciatīvas, kuras veicina sabiedrību izteikt viedokli par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. Tādējādi politiķus padarot atbildīgus tieši sabiedrības priekšā.

Treškārt, politiķu atbildību var veicināt sabiedrība ar savu aktīvu iesaistīšanos politikā notiekošajos procesos un aktīvi izsakot viedokli par tiem. Iepriekš darbā minētie priekšlikumi norāda tikai uz to, kādi rīki ir doti sabiedrībai, lai pieprasītu atbildību no politiķiem, Tomēr sabiedrība daļēji ir atbildīga par politiķu atbildības līmeņa celšanu. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.5 Pati sabiedrība ir tā, kas ir daļēji atbildīga par politiķu lēmumiem, jo tā ir devusi tiem varu, tiesības pieņemt šos lēmumus.

Satversmē ir ietvertas tiesības uz miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.6 Spēkā ir arī Streiku likums, kas dot sabiedrības locekļiem tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.7 Viedokļa izteikšana interneta vidē, kritizēšana, neiesaistīšanās un intereses trūkums par politiskajiem procesiem un jebkādas citas, pasīvas, darbības norāda politiķiem uz sabiedrības mazo ieinteresētību notiekošajā. Aktīva viedokļa izteikšana un iesaistīšanās dažādās politiskās aktivitātēs, norāda politiķiem uz sabiedrības izglītotību par politiskajiem procesiem, par notiekošā izpratni un veicina politiķus ar atbildību izturēties pret saviem pienākumiem un sabiedrību.

Viennozīmīgi skaidrs, ka politiķu atbildības līmeņa celšana ir ne tikai politisks, tiesisks, bet arī sociāls process, kura gaitā ir jāsadarbojas vairākām sabiedrības grupām. Tomēr neatkarīgi no tā, cik kvalitatīvs būtu izstrādāts tiesiskais regulējums un cik efektīvi tas strādātu, galvenie rīki, lai palielinātu politiķu atbildību ir pašas sabiedrības rokās. Tie ir gan pamatota un argumentēta kritika, gan iesaistīšanās politikas veidošanā, gan aktīva un organizēta savas neapmierinātības izteikšana. Neviena tiesību norma nevar piespriest ne politiķus, ne sabiedrību būt atbildīgākiem par savu rīcību, kā tikai paša indivīda vēlme pieprasīt šo atbildības līmeni.

Latviešu gardumi

Senajiem latviešiem bija četri lielākie svētki, kas saistīti ar saules stāvokli debess lokā jeb tā saucamajiem saulgriežiem: ziemas saulgrieži jeb Ziemassvētki,  pavasara un rudens saulgrieži un vasaras saulgrieži. Katriem svētkiem bija raksturīgi ēdieni, kas piemēroti  attiecīgam gadalaikam. Nav šaubu ka Lieldienu olas un Jāņa siers bija domāts kā saules simbols, bet līdz ar to nav jāaizmirst, ka olas vārīja Lieldienās, jo šai laikā vistas vislabāk dēja, tāpat kā Jāņos sieru, jo šajā laikā govis labi dod pienu!

Raksts tapis ar sadarbībās ar konditoreju “Kūkas Gardas“.

Ziemassvētkos mūsu senči parasti izvēlējās ēdienus ar simbolisku nozīmi: cūkas šņukuris, kas varbūt simbolizēja arklu zemes uzaršanai. Cūkas šņukurus parasti vārīja kopā ar ķūķiem, ķūķām jeb kočām, kas jāēd, lai iegūtu turību un laimi. Koču pagatavošanai parasti kalpoja izcirstsdobjš bluķīs – piesta.  Vispirms miežus iebēra šajā piestā un tad ar speciāli šim rituālam sagatavoto “stampu” tos nogrūda jeb atdalīja  miežu sēnelas no graudiem. Tā kočas parasti vārīja Ziemassvētku priekšvakarā – tāpēc šo vakaru sauc par koču vakaru! Bez kočām Ziemassvētkos raksturīgi ir ēst zirņus un pupas, kā arī putraimdesas.

Sālītu vai žāvētu cūkas galvu novārīja un tāpat  – nesagriestu lika galdā. Vēl uz galda varēja būt nceptas cūku ribiņas, šķinķis ceptā, žāvētā vai sālītā veidā. Svaigu šķinķi pasniedza kā cepeti, turpretīm sālītu un žāvētu  varēja sagatavot vārītu  vai mīklāceptu. Kā piedevas šiem ēdieniem bija krāsnī cepti kartupeļi un sautēti skābie kāposti. Ēdienus kārtoja uz gariem īpaši dekorētiem galdiem. Senie latvieši izrotāja istabas ar dažādiem pušķiem gan no salmiem, gan no krāsotiem papīriem.  Ziemassvētkos bija jāpaēd deviņas reizes. Lai būta bagāta un pārticīga dzīve nākamajā gadā.

Līdz ar saules atgriešanos tuvojās nākamie saulgriežu svētki – Lieldienas. Ziemas un pavasara saulgriežu vidū ir brīži, kurus senie latvieši nepalaida garām nepamanītus – Teņa jeb Tenisa diena 17.janvārī, Meteņu diena jeb Vastlāvis 6.februāris (šajā dienā vārīja cūkas kājas un galvas pusi, cepa Meteņu pīrāgus), Māras diena 25.martā, ko bieži vien dēvēja par pavasara jeb kāpostu Māru. Šai dienā vārīja klučus jeb ķiļķenes. Māras dienas ticējumi ir līdzīgi Lieldienu ierašām un ēdieniem.

Par politiķiem un to atbildību (2. daļa)

Tādējādi kritikai tiek pakļautas visnenozīmīgākās lietas un nepareizi tiek interpretēts svarīgais. Sociālie tīkli ir devuši papildu platformu sabiedrībai, kurā jebkurš var izteikt savu viedokli un tikt uzklausīts un sadzirdēts. Kaut gan internetā izteiktais ir sasniedzams gandrīz jebkuram sabiedrības loceklim, ne vienmēr šādi izteikumi ir argumentēti. Politiķi, kuriem darbā ir jāpamatojas uz uzticamiem avotiem un materiāliem, noteikti to apzinās, tādēļ internetā izteiktā kritika neveicina to atbildības palielināšanos.

Taču sociālie tīkli ir lielisks rīks, kā sabiedrībai nodot informāciju, tādēļ tie ir jāizmanto atbildīgi. Tiesības izteikt kritiku ir jāizmanto sabiedrībai, to darot nevis vadoties pēc viegli pieejamās informācijas, bet gan veicot izpēti. Tādēļ, parādot politiķiem un pārējiem sabiedrības locekļiem, ka šī kritika ir atbilstoša faktiskajai situācijai un ir objektīva. Pēc darba autores domām, pamatota kritika ir viens no veidiem, kā atgādināt politiķiem par to atbildību sabiedrības priekšā.

Otrkārt, veicinot atklātību politiķu darbā un veicinot sadarbību ar sabiedrību ir iespējams politiķus ne tikai tuvināt vēlētājiem, bet arī atbildību dalīt kopā ar sabiedrību. Informācija var būt grūti pieejama – vai nu grūti atrodama mājas lapā, vai arī ir speciāli jāpieprasa, iesniedzot atsevišķu iesniegumu.3 Ja sabiedrībai nav pēc iespējas plašāka pieeja tam, ko politiķi dara, tad ir saprotams, ka rodas šaubas un neuzticēšanās.

Tāpat Informācijas atklātības likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.4 Līdz ar to redzams, ka jau normatīvajos aktos ir ietvertas sabiedrības tiesības uz informāciju un iestāžu pienākums sniegt pieprasīto informāciju. Sabiedrības locekļiem ir jāizmanto savas tiesības uz informāciju, pieprasot to un izmantojot to, lai informētu ne tikai sevi, bet politiķus par izpratni par valstī notiekošo. Turklāt politiķiem būtu jāveicina sabiedrības locekļu iesaiste politikas veidošanā, kas ir izdarāms vairākos veidos.

Par jumta seguma nozīmi

Jumts un tā segums ir viens no svarīgākajiem ēkas konstrukcijas elementiem, kas aizsargā ēku no atmosfēras ietekmes, neļauj ēkā iekļūt nokrišņiem gan lietus, gan sniega veidā. Būvniecība jumta seguma definējums ir- virsējais norobežojošais, ūdensnecaurlaidīgais jumta slānis. Tas sastāv no hidroizolējošās kārtas, ko veido no dažādiem jumta seguma materiāliem, un no pamatnes – parasti latojuma, dēlu klāja vai izlīdzinošās kārtas. Lai novērstu jumta un citu ēkas konstrukciju samitrināšanos, pie jumta seguma ierīkošanas jāķeras uzreiz pēc spāru uzstādīšanas. Par to parasti atbild jumiķi.

Vislabāk to darīt vasarā, kad iestājies sauss laiks. Tas tikai pierāda to, cik tomēr būvniecībā ir svarīgi pareizi izvēlēties jumta konstrukciju un jumta seguma veidu, lai cilvēkam pēc tam nebūtu nekādas nožēlas un diskonforta uzturēties savā uzceltajā ēkā . Jumta seguma materiālu parasti izvēlas atkarībā no jumta slīpuma, paredzētās jumta seguma ilgmūžības, ierīkošanas un ekspluatācijas izdevumiem un citiem faktoriem. Jāapsver katra materiāla pozitīvās un negatīvās īpašības un jāizvēlas konkrētajiem apstākļiem visvairāk piemērotais, ņemot vērā ne tikai paša jumta seguma materiāla izmaksas (praksē bieži tā notiek), bet arī tā ilgmūžību, ekspluatācijas izdevumus un dekoratīvās īpašības.

Mūsdienās jumts pilda ne tikai praktiskas funkcijas, bet arī estētiskas. Jo jumts ir sarežģītāks un interesantāks, jo vairāk tas ēkai piešķir vizuāli pievilcīgāku izskatu, un jo patīkamāk ir uzturēties ēkās ar šādu jumtu.

Par politiķiem un to atbildību (1. daļa)

Viens no apspriestākajiem jautājumiem vienmēr ir bijis politika, it īpaši politiķi un viņu paveiktais sabiedrības labā. Politiķu atbildība pret sabiedrību ir viens no rādītājiem, ko var izmantot, lai vērtētu politiķu paveikto. Taču Latvijas sabiedrībā politiķu darba novērtējums nav augsts, piemēram, pēc pirmā 13.Saeimas darbības pusgada Saeimas darbs tika novērtēts ar 3,4 punktiem no 10. Vājais vērtējums būtu izskaidrojams ar neapmierinātību ar pieņemtajiem lēmumiem, neuzticēšanos politiķiem, politiķu atbildības trūkums.

Atbildība ir attieksme, kurai ir raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa. No minētā izriet, ka politiķiem ir ne tikai jāapzinās viņiem uzticētie pienākumi, bet arī tas, ka šie pienākumi ir jāveic ar rūpēm jeb uzmanīgi un gādīgi. Viennozīmīgi skaidrs, ka politiķiem ir jāapzinās, ka viņu darbu uzmanīs visa valsts un ka jebkurš viņu pieņemtais lēmums tiks pakļauts sabiedrības vērtējumam.

Aplūkojot Latvijā notiekošo un sabiedrības attieksmi pret politiķiem, precīzāk Saeimā ievēlētajiem politiķiem, redzams, ka pēdējo nedēļu laikā liela daļa sabiedrības locekļu ir negatīvi noskaņota pret Ministru kabineta un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Piemēram, uz šī darba rakstīšanas brīdi, par vēlētāju sākto iniciatīvu “Saeimas atsaukšanas ierosināšana” portālā latvija.lv ir parakstījušās 40’133 personas. Šāda indivīdu aktivitāte ir vērā ņemama, jo parakstu vākšana tika sākta tikai 15.novembrī.

Līdz ar to, šī darba gaitā autore aplūkos kā pamatota un argumentēta norādīšana uz politiķu kļūdām var veicināt politiķu atbildības palielināšanos, kādēļ ir politiķu darbā ir nepieciešama atklātība un sadarbība ar sabiedrību, un kā sabiedrības aktīva iesaistīšanās politikas veidošanā un politiķu darbības uzraudzīšanā veicina politiķu atbildību.

Pirmkārt, darba autore aplūkos, kādēļ ir svarīgi izteikt argumentētu kritiku politiķiem. Mūsdienās pateicoties tehnoloģiskajai attīstībai, ziņas un to izplatīšanās ieņem jaunas formas, ja agrāk sabiedrība saņēma ziņas ar laika nobīdi, tad pateicoties sociālajiem tīkliem un reāllaika straumēšanas iespējām, notikumiem ir iespējams sekot ne tikai no jebkuras atrašanās vietas, bet arī tieši tajā pašā laikā, kamēr tie notiek. Līdz ar to arī politikā notiekošais tika padarīts daudz pieejamāks sabiedrībai, taču ne bez negatīvajām iezīmēm. Viena no tām ir saistīta ar to, ka personas nepavada laiku iedziļinoties situācijā, bet gan uztver informāciju izlasot tikai ziņu virsrakstus, apskatoties vienu īsu videoklipu u.tml