Jau pēc 2 gadiem Latvijā e-rēķini darījumos starp komersantiem un iestādēm būs obligāti, tādējādi dokumentu aprite notiks ērtāk, ātrāk un drošāk. Tas ir vēl viens no soļiem, kas apliecina, ka grāmatvedība kļūst arvien digitālāka. Bet no kura gala šai tēmai ķerties klāt?

Kādi ieguvumi?

No digitalizācijas būs jūtama virkne ieguvumu, bet viens no lielākajiem – tās ir rūpes par zaļāku dzīvi, samazinot resursu (papīra) patēriņu un izmantojot progresīvus risinājumus.

Vienlaikus tas ir veids, kā grāmatvežu ikdienas darbs kļūst vienkāršāks un ātrāks – nebūs jātērē enerģija dokumentu drukāšanai, glabāšanai, viss notiks datorā, ar pāris klikšķu palīdzību e-rēķins ceļos no viena punkta uz otru. Par normatīviem, kas nosaka dokumentu elektronisko apriti, atbildīgs ir Valsts ieņēmumu dienests.

Ko tas nozīmē?

Var rasties jautājums, kas tad īsti ir digitalizācija. Vienkāršākais skaidrojums ir, ka digitalizētie dokumenti ir papīra formas dokumentu, kas tiek pārnesti elektroniskā formātā. Par elektroniskiem dokumentiem tiek uzskatīti jebkuri elektroniski radīti, nosūtīti, uzglabāti vai saņemti dati. Tos var izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai.

Mūsu valstī nav definētas konkrētas digitalizācijas prasības, līdz ar to katra uzņēmuma vadība vai grāmatvedība var izlemt, kā digitalizēt grāmatvedības dokumentus. Jāatceras gan, ka pirms tiek uzsākta digitalizēšana, vadītājam ir jāapstiprina grāmatvedības organizācijas dokumenti, definējot, kā notiks digitalizēšana, kur tiks glabāti elektroniskie dokumenti un kurš par tiem uzņemsies atbildību.

Viens no aktuālajiem jautājumiem par šo tēmu ir, vai digitalizēts papīra dokuments ir uzskatāms par oriģinālā dokumenta kopiju. Eksperti skaidro, ka to nevar uzskatīt par juridisku atvasinājumu, kopiju vai dublikātu, jo nav veikti procesi, kas raksturīgi atvasinājumiem vai dublikātiem.

Ar ko sākt?

Lielākoties dokumentu digitalizāciju uzņemas grāmatvedis sadarbībā ar vadītāju. Visērtākais risinājums ir ārpakalpojumu grāmatveža piesaiste, kas nozīmē, ka pieredzējuši eksperti sakārtos visus šos procesus, ievadīs dokumentus grāmatvedības programmās, tādējādi vadītājam par to nebūs lieki jālauza galva.Corsax grāmatvedības pakalpojumi ir vieni no pieprasītākajiem tirgū, pateicoties ilgstošajai pieredzei un augstajai darba kvalitātei. Ja nepieciešams atbalsts dokumentu digitalizēšanā, nodokļu konsultācijas vai citu grāmatvedības darbu veikšana, sazinieties! Corsax komanda ir gatava jaunām sadarbībām un digitalizācijai.

Mūsdienu advokāts ir plaša profila speciālists, kurš pārzina ne tikai likumus un tiesu praksi, bet arī labi orientējas biznesa vidē, ģimenes attiecību jautājumos utt. Bet kā tad Latvijā vēsturiski veidojusies advokatūra un kā tas viss savulaik aizsācies?

Advokatūras pirmsākumi

Zvērinātu advokātu padomes dibināšanas sapulce notika 1921. gadā, kas arī uzskatāms par profesionālās advokatūras sākumu. Minētajā sapulcē piedalījās 63 zvērināti advokāti. Tiesa, vairākas desmitgades mūsu valstī bija spēkā Krievijas tiesu iekārtas likums, tāpat arī no Krievijas impērijas tika pārņemts advokāta institūts, kas balstījās uz tiesībaizstāvības un pārstāvības principiem.

Pēc neatkarības proklamēšanas

Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918. gadā Rīgas zvērinātu advokātu sapulcē tika pieņemts priekšlikums izveidot advokātu padomi. Savukārt tikai 1921. gadā reāli sākās darbs pie organizācijas izveides. Kā pirmo šīs padomes priekšsēdētāju ievēlēja G. Zemgalu. Minētās padomes augstākā lēmēja bija zvērinātu advokātu kopsapulce, kas ne tikai apstiprināja budžetu, bet arī noteica padomes locekļu skaitu un gatavoja ierosinājumus dažādiem normatīvajiem aktiem.

Pēc tam notika dažādas reformas, taču zvērinātu advokātu padomes loma tika saglabāta. Tā līdz pat 1940. gadam visus advokatūras jautājumus mūsu valstī regulēja Tiesu iekārtas likums. Taču 1940. gadā tiesību sistēma tika pilnībā izjaukta, advokātu skaits samazināts un sastāvs nomainīts.

Padomju okupācijas laikā zvērinātu advokātu institūts tika pilnībā likvidēts, advokāti arī nedrīkstēja darboties privātpraksēs, viņiem bija jāstrādā valsts nodrošinātās prakses vietās. Joma bija pakļauta padomju varas uzraudzībai, tāpēc strādāt varēja tikai politiski uzticami cilvēki.

Jaunie laiki

Pēc padomju okupācijas Advokātu kolēģija pamazām tika pārveidota par Advokātu kolēģijas prezidiju, kas atbildēja par juridisko konsultāciju un advokātu darbību, kā arī lēma par jaunu advokātu uzņemšanu, veco – izslēgšanu vai atskaitīšanu. Līdz 1959. gadam advokatūra bija Tieslietu ministrijas pārziņā, no 1960. gada – Ministru padomes pārziņā. Līdz 1960. gadam Latvijas PSR advokātu darbu regulēja LPSR Advokatūras nolikums, vēlāk – likums par advokatūru PSRS.

1990. gadā organizācija pārtapa par Latvijas Advokatūras kolēģiju. 1993. gadā tika pieņemts lēmums par Latvijas Republikas Advokatūras likuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību, tādējādi tika dibināta Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija.

No 2004. gada Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomē un Starptautiskajā advokatūru asociācijā.

Tas ir normāli un ierasti, ka, izvēloties jebkuru jaunu pakalpojumu, viens no pirmajiem rodas jautājums par izmaksām: cik tas maksās? Tā arī ar grāmatvedības pakalpojumiem – jo īpaši jaunam uzņēmumam ir svarīgi saprast, ar kādām izmaksām būs jārēķinās. Jāsaka gan, ka atbilde uz šo jautājumu nav tik vienkārša kā sākotnēji varētu izklausīties.

Iekšējais grāmatvedis

Gadiem ilgi ierastākais risinājums bija iekšējā grāmatveža algošana, līdz ar to arī grāmatvedības izmaksas bija visprognozējamākās – darba alga grāmatvežiem visbiežāk tiek noteikta “cietā”, tā nemainās pa mēnešiem atkarībā no darbu apjoma utt. Tomēr jārēķinās, ka grāmatvežu alga nav zema, Latvijā vidējā alga šobrīd jau ir ap 1000 eiro, labu grāmatvežu algas noteikti ir augstākas par minēto. Klāt jārēķinās arī ar papildu izmaksām, piemēram, darba vietas un atbilstošas biroja tehnikas iegādi, datorprogrammu iegāde un uzturēšana, iespējams, arī veselības apdrošināšana un darbinieka aizvietošana atvaļinājuma vai citas prombūtnes laikā. Tas nav lēti, bet viss, protams, atkarīgs no katra konkrētā uzņēmuma vajadzībām un iespējām.

Ārpakalpojuma izmaksas

Finansiāli izdevīgāks risinājums varētu būt grāmatvedības pakalpojumi ārpakalpojumā, kas nozīmē, ka noteikts darbu apjoms tiek uzticēts kādai ārpakalpojumu kompānijai par noteiktu samaksu. Līdz ar to pašā uzņēmumā nav nepieciešams tērēt papildu resursus darba vietas iekārtošanai un citiem standarta izdevumiem, ar ko jārēķinās par katru darbinieku. Saprotams gan, ka arī ārpakalpojumu darba izmaksas var būt ļoti atšķirīgas, tāpēc rosinām veikt cenu aptauju, ievākt atsauksmes un censties sabalansēt sava uzņēmuma vēlmes ar iespējām.

Viss atkarīgs no apjoma Jebkurā gadījumā tas, cik izmaksā grāmatvedības pakalpojumi, būs atkarīgs no darbu apjoma. Ja esat neliela uzņēmuma īpašnieks, kurā ikdienas grāmatvedības darbus varat veikt pašu spēkiem un grāmatvedis faktiski nepieciešams vien atskaišu un gada pārskatu sagatavošanai, iespējams, izmaksas būs vien ap 100 eiro, savukārt, ja darbu apjoms ir tik liels, ka, iespējams, viens grāmatvedis nemaz nevar ar to visu tikt galā, jārēķinās ar vismaz četru ciparu atlīdzību. Līdz ar to: pirms uzdot jautājumu: cik maksā grāmatvedības pakalpojumi, jānoformulē, tieši cik daudz un kādus darbus būs jāveid grāmatvedim un tad šis precīzais jautājums jāuzdod nozares pārstāvjiem.

Grāmatvedis ir viena no tām profesijām, kurā ir nemitīgi jāpilnveidojas, jāseko līdzi izmaiņām likumdošanā, finansu un grāmatvedības jomā, un domāju, ka ekonomikas izmaiņās valstī. Ļoti daudz ir gadījumu, kad grāmatvedis ir arī firmas analītiķis. Svarīgi arī būt patiešām labam un pieprasītam jeb kā tagad rakstīts sludinājumos – bilancspējīgam grāmatvedim.

Man ļoti patīk iegūt arvien jaunas zināšanas, labprāt daudz lasu. Un manuprāt, ir ļoti jauki, kad laiku pa laikam ir arī jāinteresējas par jauninājumiem, jo tādējādi arī pats cilvēks mainās un kļūst arvien mūsdienīgāks.

Grāmatvedi – profesionāli kā ekonomistu pārstāvi uzņēmumā no vienkārša grāmatveža atšķir viena galvenā īpašība – prasme redzēt uzņēmuma uzskaites sistēmu kopumā, nesaraujamā saitē ar tehnoloģisko procesu, kurš tiek veikts uzņēmumā.

Esmu nopietni noskaņota virzīties pa šo ceļu un man ir mērķis – kļūt par grāmatvedi -profesionāli.

Manuprāt, grāmatvedim sabiedrībā ir liela nozīme, jo šis ir viens no tiem cilvēkiem, kas veic principā morāli smagu darbu. Šī profesija ir jau pastāvējusi senos laikos, pastāv šodien un pastāvēs arī tālā nākotnē. Vienīgā atšķirība no senajiem laikiem ir tā, ka mūsdienās grāmatvedim darbu atvieglo daudzas tehnoloģijas un mēs pat nevaram iedomāties, kādi vēl atklājumi tehnoloģiju jomā varētu notikt nākotnē, un kā tad savu darbu veiks grāmatveži. Grāmatveži ir cienījamas profesijas pārstāvji. Nodrošināt augstas klases grāmatvedības pakalpojumus nav nekāds joks.

Papētot grāmatvežu darba piedāvājuma sludinājumus, var secināt, ka prasības grāmatvežiem ir visai augstas: augstākā izglītība ekonomikā, grāmatvedībā vai finansēs; darba pieredze 3 – 5 gadi grāmatveža amatā; prasme strādāt ar dažādām MS datorprogrammām un konkrētām grāmatvedības programmām; zināšanas un pieredze darbā ar dokumentiem (lietvedībā); augsta atbildības sajūta, spēja patstāvīgi organizēt darbu un pieņemt lēmumus; labas latviešu, krievu un angļu valodas zināšanas; labas komunikācijas spējas un vēl citas prasības. Daļu no šīm prasmēm sniedz arī augstskola.

Pa visiem šiem mācību gadiem esmu iemācījusies daudz jauna un interesanta. Esmu ieguvusi arī labas paziņas, bet  šoreiz tas nav par to. Augstskola man ir devusi apjausmi, cik grāmatvedim ir smags, atbildīgs, svarīgs un reizēm pat nogurdinošs darbs. Bet tajā pat laikā, tas ir arī vajadzīgs. Esmu LLU EF ļoti pateicīga par sniegtajām zināšanām, esmu pārliecināta, ka tās man patiešām noderēs. Galvenais, ka vēl joprojām es uzskatu, ka grāmatvedība ir tā joma, kurā es vēlos strādāt un kuru vēlos apgūt, un uz to arī es tiecos. Pašlaik tas ir mans galvenais mērķis – strādāt savā iegūtajā specialitātē un būt tajā zinošai.

Taču arī tādiem grāmatvežiem, kas jau laiku atpakaļ ir beiguši augstskolu, pastāv iespēja – kā pierādīt savu profesionalitāti. Analizējot grāmatveža profesijai izvirzītās prasības no dažādiem aspektiem, var secināt, ka grāmatveža profesijai šodienas apstākļos ir nepieciešama izglītība un plašs profesionālo zināšanu un prasmju kopums. Tātad lai novērtētu grāmatveža darbu, tam jāatbilst noteiktiem profesionāliem kritērijiem un profesionalitātes apliecinājumam.